1. Romiešu pilsoņu un romiešu privāto tiesību jēdziens.
Kvirītu tiesības – senākā tiesību sistēma jeb Romas pilsoņu tiesības – saista tikai Romas pilsoņus. 212.g.m.e. – visiem piešķir Romas pilsoņa tiesības(nodoms: nodokļu bāzes +)
2. Romiešu civiltiesību galvenās sistēmas un tiesību attīstības savstarpējās mijiedarbības process.
Publiskās tiesības
Privātās tiesības – sistēmas:
- paražu tiesības
- 12.tabulu likumi
- Likumi (tautas sapulču lēmumi)
- Prētora tiesības
- Tautu tiesības(IUS GENTIUM)
- Sanāta lēmumi (senatus consulta)
- Romiešu juristu zinātniskā un praktiskā darbība. (Iurisprudentia)
3. Tiesību avotu daudzveidības raksturojums. Paražu tiesību darbības iezīmes. Likumi kā paražu tiesību sintēze un pirmās rakstītās tiesības.
Tiesību vēsturē par tiesību avotu sauc katru faktu, kas liecina par kādas tiesību normas agrāko bijumu un sabiedrības tiesisko dzīvi.
Saglabājušies tiesisko aktu teksti uzskatāmi par Tiešiem tiesību avotiem, bet citi akti kuri liecina par senas sabiedrības tiesisko dzīvi, un no tiem var secināt par kādas tiesību normas saturu uzskatāmi par Netiešiem tiesību avotiem.
Tiesiskas paražas(mores maiorum) pastāvēja arhaiskajā posmā, pēc tām galveno kārt dzīvoja Romas iedzīvotāji patricieši. Paražu regulēja Romas kopienas - civitas dzīvi, saimnieciskās un ģimenes attiecības. Paražu pildīšanu un ievērošanu nodrošināja ar reliģiska rakstura sankcijām.
Ius – laicīgās varas izdotie akti( ius humanum)
Fas – reliģisks akts jeb dievu tiesības (ius divinum)
Paražu tiesības bija nerakstītas tiesības – tās zināja un prata izskaidrot vienīgi
Priesteri – pontifikti.(šīs tiesības bija slepenas) Vēlāk jau šis tiesības tika
Atklātas publiski, taču ar to vien nepietika, tika prasīts lai paražas tiktu
uzrakstītas, tas tika izdarīts un tā radās pirmās rakstītās tiesības, pirmie likumi.
4. 12. tabulu likumi un to nozīme romiešu tiesību attīstībā. Prētoru tiesības un maģistrātu edikti.
Paražu tiesību uzrakstīšanai tika nodibināta komisija desmit viru(decem viri) sastāvā – taču pēc gada notecēšanas šie vīri neko nebija izdarījuši. Tādēļ tika sastādīta uz paritātes pamatiem jauna komisija, kurā ietilpa 5patrīcieši un 5plebēji. Gada laikā bija izstrādāti likumi, kas sastāvēja no 12 daļām. Līdz mūsdienām oriģināli nav saglabājušies. 12. tabulu likumiem bija milzīga nozīme romiešu tiesību tālākā attīstībā. No vienas puses, tie bija visu iepriekšējo laikmetu paražu tiesību sintēze, no otras puses – tie noderēja par pamatu tiesību tālākai attīstībai.
12. tabulu likumi regulēja mantiskās un ģimenes tiesiskās attiecības, tie saturēja arī starptautisko un krimināltiesību normas, bet pavisam maz tajos bija valsts tiesību normu.
12. Tabulu likumus sauc arī par kviritu tiesībām - Ius Quiritium .
Pēc formas 12 tabulu likumi ir īsi (lepidari), pavēloši un kazuistiski, kas liecina ka to izcelšanos izraisījušas praktiskas vajadzības.
Prētoru tiesības - šīs tiesībs radās, jo radās problēmas kuras nevarēja atrisināt ar vecajām tiesību normām, tātad vajadzēja mīkstināt 12 tabulu likumu stingro formālismu un radīt jaunas elastīgākas tiesību normas. Galvenā amatpersona bija Prētors, kas bija tiesīgs to darīt. Prētora izdeva ediktus(edicta). Prētora edikti ar laiku uzkrājās un izveidoja jaunu tiesību sistēmu – prētora tiesības(ius preatorium).
5. Jurisprudence – romiešu juristi un to zinātniskā, praktiskā darbība. Laicīgās un klasiskās jurisprudences jēdziens.
Romā juristi ieņēma izcilu stāvokli. Viņi labi pārzināja ne vien romiešu tiesības, bet zināja arī citu tautu tiesības. Viņi sniedza pilsoņiem konsultācijas, izskaidrojas likumus, palīdzēja sastādīt dažādus dokumentus; līgumus, testamentus. Juristi pievērsās arī zinātnei, teorijai. 3.gs.p.m.ē. formulēja principu, ka likumam nav atpakaļejoša spēka. Rodas tiesību definīcija : tiesības ir zinātne par labo un taisnīgo( Ius est ars boni et aequi)
Tika papildināti tiesību principi: taisnības(aequitas), labticības(bona fides), starptautisko( ius gentium) šo darbu veica klasiskās skolas pārstāvji. (Pomponijam, Ulpianam, Paulam.) radās dažādi virzieni, juristu skolas – divas : prokulieši un sabīnieši. Juristi ieņēma arī augstus valsts amatus. Taču viņu praktiskā juridiskā darbība norisinājās šādās galvenajās formās;
Juridisko darbību formulu izstrādāšana(cavere)
Konsultācijas par juridiskajiem jautājumiem privātpersonām(respondere)
Konsultācijas par tiesvedību(agere)
Absolūtās monarhijas (domināta) laikā juristu darbībā iestājās apsīkums.
6. Romiešu civiltiesību kodifikācijas mērķis un process. Civillikuma krājuma galvenās sastāvdaļas.
…
