Romiešu saistību tiesības

Saistību tiesību jēdziens.

Saistības – šo kategoriju parasti skaidro šaurākā ( kā konkrēta parādnieka konkrētu pienākumu) un plašākā nozīmē ( kā kreditora tiesības un parādnieka pienākumu kopumu noteiktās saistībās).
Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai pusei – parādniekam, izdarāma par labu otrai – kreditoram, zināma darbība, kam ir mantiskā vērtība.1
Romiešu juristi noteica saistības kā pienākumu kaut ko izpildīt. Par pamatu saistību izpildei bija pušu starpā noslēgtais līgums. Saistības saprata kā īpašu darbību pildīšanu vai arī atturēšanos no šīm darbībām.
Tādejādi saistību būtība pastāv darbībā, kas jādara, lai atbrīvotos no atbildības.2
Vēl viens svarīgs saistību priekšnoteikums bija tāds, ka tām bija jābalstās uz līguma slēdzēju pušu savstarpēju uzticību. Saistību līgums nevarēja būt slēgts ar viltu, tā saturam bija jābūt skaidram un saprotamam.
Senie romieši atzina, ka saistību tiesības ir personiskas, tās ir tiesības starp personām, tas ir tikai starp tiem subjektiem ,kas tika atzītas par personām.( Nepilntiesīgie nevarēja stāties saistībās.)
Justiciāna laika saistību tiesību definīcija ir šāda: “Saistības ir tiesību važa, ar kuru gribot negribot tiekam iesaistīti pienākumā kaut ko izpildīt saskaņā ar mūsu valsts tiesībām.”3

Saistību veidi.

…