Civillietas ir TN kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības. Civillietu priekšmeti bija ģimenes tiesības, saistību tiesības, mantojuma tiesības, lietu tiesības. Ir civiltiesības (materiālās formas) un civiltiesību aizsardzības tiesības (civilprocess).
Senās Romas civiltiesības izrādījās dzīvotspējīgas līdz mūsdienām. Romiešu civiltiesības attiecās tikai uz Romas priviliģēto kārtu. Paralēli Romiešu civiltiesībām pastāvēja Tautas tiesības (ius gentum)- regulēja mantiskās attiecības starp ieceļotājiem- tās bija plašākas. Vēl bija Prētora tiesības. Amatpersona Prētors izdeva SN, kurus nodēvēja par Prētora tiesībām. Katrs tiesību bloks bija domāts kādai noteiktai iedzīvotāju daļai ( kārtai). Visu šo sistēmu nodēvēja par PRIVĀTTIESĪBĀM.
Visas tiesības iedalās Privātajās tiesībās (personu tiesības- civiltiesībās) un Publiskajās tiesībās (valsts tiesības- administratīvās tiesībās, konstitucionālās tiesības, krimināltiesības). Šis Romas iedalījums pastāv joprojām.
ROMAS CIVILTIESĪBU NOZĪME
1)Romiešu juristi radīja vispilnīgāk izveidoto privātīpašuma institūtu, pēc tā veidojās arī citu valstu privātīpašuma tiesības.
2)Romiešu juristi izstrādāja juridisko terminoloģiju, ko izmanto arī šobrīd.
3)Romiešu juristi izstrādāja augsti kvalificētu juridisko tehniku:
a)NA jābūt saprotamā valodā,
b)NA ir jāregulē tās sabiedriskās attiecības, uz kurām tas ir vērsts un vienlaicīgi tas nedrīkst attiekties uz citām sab. attiecībām, uz kurām tas nav attiecināms,
Romiešu likumi bija ļoti filigrāni izstrādāti, tos nevarēja rakstīt vienkāršotā valodā. Piem., mantojuma dokumenti bija jāraksta pavēles formā, citādi uzrakstītam dokumentam nebija juridiskā spēka.…
