-
Romiešu civiltiesības
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1) | ROMAS VALSTS IEKĀRTAS, VALSTS INSTITŪCIJU UN IEDZĪVOTĀJU TIESISKĀ STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS “ĶĒNIŅU LAIKMETĀ” (753. – 509. G. P.M.Ē.) | 2 |
2) | ROMAS VALSTS IEKĀRTAS, VALSTS INSTITŪCIJU UN IEDZĪVOTĀJU TIESISKĀ STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS REPUBLIKAS LAIKMETĀ (509. – 27. G. P.M.Ē.) | 3 |
3) | ROMAS VALSTS IEKĀRTAS, VALSTS INSTITŪCIJU UN IEDZĪVOTĀJU TIESISKĀ STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS PRINCIPIĀTA PERIODĀ (27.G. P.M.Ē. – 284.G. M.Ē.) | 4 |
4) | ROMAS VALSTS IEKĀRTAS, VALSTS INSTITŪCIJU UN IEDZĪVOTĀJU TIESISKĀ STĀVOKĻA RAKSTUROJUMS DOMINIĀTA PERIODĀ (284. – 476. G. P.M.Ē.) | 5 |
5) | ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU SISTĒMAS | 6 |
6) | PARAŽU TIESĪBAS KĀ ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU AVOTS | 6 |
7) | XII TABULU LIKUMI KĀ ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU AVOTS | 7 |
8) | TAUTAS SAPULČU IZDOTIE LIKUMI (LEGES LATAE) UN SENĀTA LĒMUMI (SENATUS CONSULTA) KĀ ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU AVOTI | 7 |
9) | MAĢISTRĀTU EDIKTI KĀ ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU AVOTS, PRĒTORU TIESĪBAS | 7 |
10) | JURISPRUDENCE – ROMIEŠU JURISTI UN TO ZINĀTNISKĀ, PRAKTISKĀ DARBĪBA | 8 |
11) | PRINCEPU KONSTITŪCIJAS UN IMPERATORU LIKUMI KĀ ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU AVOTI. TIESU SPRIEDUMI | 9 |
12) | ROMIEŠU PRIVĀTTIESĪBU KODIFIKĀCIJAS PROCESS, JUSTINIĀNA KODIFIKĀCIJA | 9 |
13) | PERSONA UN TIESĪBU OBJEKTS, PERSONAS TIESĪBSPĒJA | 10 |
14) | VERGA TIESISKAIS STĀVOKLIS. VERGA STĀVOKĻA IZBEIGŠANĀS | 11 |
15) | BRĪVLAISTO UN KOLONU TIESISKAIS STĀVOKLIS | 11 |
16) | JURIDISKĀ PERSONA KĀ TIESĪBU SUBJEKTS | 11 |
17) | ROMIEŠU PATRIARHĀLĀ (AGNĀTISKĀ) ĢIMENE | 11 |
18) | ASINSRADINIEKU (KOGNĀTISKĀ) ĢIMENE | 12 |
19) | TIESĪBAS DIBINĀT LIKUMĪGU LAULĪBU UN TO IEROBEŽOJUMI | 12 |
20) | SADERINĀŠANĀS. LIKUMĪGĀS LAULĪBAS FORMAS | 12 |
21) | LAULĪBAS NODIBINĀŠANA UN IZBEIGŠANĀS | 13 |
22) | LAULĀTO PERSONISKĀS UN MANTISKĀS ATTIECĪBAS | 13 |
23) | TĒVA VARA. VECĀKU UN BĒRNU TIESISKĀS ATTIECĪBAS | 13 |
24) | TĒVA VARAS NODIBINĀŠANĀS UN IZBEIGŠANĀS | 14 |
25) | TĒVA VARAI PAKĻAUTO TIESĪBSPĒJA UN RĪCĪBSPĒJA, TĒVA VARAI PAKĻAUTO MANTISKAIS STĀVOKLIS | 14 |
26) | AIZBILDNĪBA | 15 |
27) | AIZGĀDNĪBA | 15 |
28) | MANTOŠANAS JĒDZIENS, PRINCIPI. MANTOŠANAS PAMATI | 15 |
29) | TESTAMENTA INSTITŪTA VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA | 16 |
30) | TESTAMENTA SATURS UN FORMA. TESTAMENTA ATCELŠANA | 17 |
31) | IZŅĒMUMA TESTAMENTA FORMAS | 17 |
32) | TUVIE RADINIEKI UN TO OBLIGĀTĀ DAĻA. ATSTUMŠANA NO MANTOJUMA | 17 |
33) | LIKUMISKO MANTINIEKU SISTĒMAS. SENĀ AGNĀTISKO MANTINIEKU SISTĒMA | 18 |
34) | LIKUMISKO MANTINIEKU SISTĒMAS. JAUKTĀ KOGNĀTISKO UN AGNĀTISKO MANTINIEKU SISTĒMA | 18 |
35) | LIKUMISKO MANTINIEKU SISTĒMAS. KOGNĀTU MANTOŠANAS SISTĒMA. PĀRDZĪVOJUŠĀ LAULĀTĀ MANTOŠANAS ĪPATNĪBAS | 18 |
36) | MANTOJUMA ATKLĀŠANĀS UN PIEŅEMŠANA | 18 |
37) | LEGĀTI UN FIDEIKOMISI | 19 |
38) | LIETU TIESĪBU JĒDZIENS. LIETU IEDALĪJUMS | 19 |
39) | VALDĪJUMS. VALDĪJUMA INSTITŪTA RAŠANĀS UN VALDĪJUMA GALVENĀS PAZĪMES. VALDĪJUMA AIZSARDZĪBA | 20 |
40) | ROMIEŠU ĪPAŠUMA JĒDZIENS, PAZĪMES, VĒSTURISKĀS ĪPATNĪBAS | 20 |
41) | ĪPAŠUMA TIESĪBU IEROBEŽOJUMI | 21 |
42) | KOPĪPAŠUMS | 21 |
43) | ĪPAŠUMA TIESĪBU IEGŪŠANAS VEIDI | 21 |
44) | ĪPAŠUMA TIESĪBU AIZSARDZĪBA | 21 |
45) | SERVITŪTU JĒDZIENS. REĀLSERVITŪTI | 21 |
46) | SERVITŪTU JĒDZIENS. PERSONĀLSERVITŪTI | 22 |
47) | ĶĪLAS TIESĪBU JĒDZIENS UN FORMAS ROMIEŠU CIVILTIESĪBĀS | 22 |
48) | SAISTĪBU JĒDZIENS UN SATURS | 22 |
49) | RAKSTURĪGĀKIE SAISTĪBU VEIDI | 23 |
50) | PERSONU MAIŅA SAISTĪBĀ | 23 |
51) | SAISTĪBU IZCELŠANĀS PAMATI. KONTRAKTI UN PAKTI | 24 |
52) | KONTRAHENTI. KONTRAHENTU GRIBAS ĪSTENUMS | 24 |
53) | LĪGUMA FORMAS UN SASTĀVDAĻAS | 24 |
54) | KONSESUĀLKONTRAKTI | 25 |
55) | REĀLKONTRAKTI | 25 |
56) | VERBĀLKONTRAKTI UN LITERĀLKONTRAKTI | 25 |
57) | DELIKTI UN KVAZIDELIKTI | 26 |
58) | SAISTĪBU IZPILDĪŠANĀS UN IZBEIGŠANĀS | 26 |
59) | SAISTĪBU NEIZPILDĪŠANAS SEKAS | 26 |
60) | TIESAS ORGANIZĀCIJAS ĪPATNĪBAS. PRASĪBAS JĒDZIENS. PROCESA STADIJAS. PRĒTORA ADMINISTRATĪVĀ AIZSARDZĪBA | 27 |
61) | LEGISAKCIJU PROCESS | 27 |
62) | FORMULĀRAIS PROCESS | 28 |
63) | EKSTRAORDINĀRAIS (ĀRKĀRTAS) PROCESS | 28 |
64) | ROMIEŠU TIESĪBU RECEPCIJA | 28 |
Augstākā vara šajā laikmetā bija tautas sapulces (kūriju komīciju) uz mūžu ievēlēta1 ķēniņa (rex) rokās. Tam tika piešķirtas augstākās likumdevēja, administratīvās, militārās un daļēji tiesu varas pilnvaras. Ķēniņa varas pilnvaras bija cieši saistītas ar augstākā priestera funkcijām.
Ķēniņa varu īstenot palīdzēja senāts (no senex – sirmgalvis, burtiski senāts bija saprotams kā “vecāko sapulce”) – padomdevēja institūcija. Senāta locekļi – senatori, ieguva savas pilnvaras uz mūžu. Senāts izdeva konsultatīvus aktus (senatus consulta), kuriem nebija likuma spēka. Taču, tā kā senatori baudīja sabiedrības autoritāti, viņu pieņemtos lēmumus ņēma vērā likumdošanas procesos. Bez tam, līdz 339. g. p.m.ē. senātam bija piešķirtas tiesības apstiprināta tautas sapulču pieņemtos likumus ar savu autoratīvo atzinumu vai arī pielietot veto tiesības.
Sākotnēja tautas sapulces forma bija kūriju komīciji, kuros piedalījās tikai Romas aristokrātija – patricieši, kas bija apvienoti 30 kūrijās (katrā pa 10 ģintīm) ar kurionu priekšgalā, kuru ievēlēja uz mūžu. Visas kūrijas ietilpa trijās etniskās tribās (ciltīs) – latīņu, sabīniešu, etrusku – katrā pa desmit kūrijām. Kūriju komīciji apvienoja tikai Romas patriciešus, kuri vienīgie tika uzskatīti par romiešu tautu (populus romanum), pārējie iedzīvotāji – plebeji (ieceļotāji, nepiederīgie pie patriciešu ģintīm).
Balsošana notika pa kūrijām (katrai viena balss), kuru iekšienē jautājuma lemšana notika pēc vairākuma principa, tāpēc klātesošo skaitam nebija nozīmes.
Kūriju komīciju kompetencē bija amatpersonu vēlēšanas, likumu pieņemšana, kara pieteikšana un valstisku noziegumu iztiesāšana apelācijas kārtībā. Sapulcei nebija likumu ierosināšanas tiesības, tā nevarēja apspriest amatpersonu ierosinātos likumprojektus, ierosināt labojumus un papildinājums. Sapulce sanāca neregulāri, pēc amatpersonu ierosinājuma.
Sestais Romas ķēniņš Servijas Tullijs (VI gs. p.m.ē.) izdarīja valsts iekārtas reformu, kurā izveidoja jaunu tautas sapulci – karaklausībai padoto Romas pilsoņu sapulci jeb centūriju komīcijus (comitia centuriata), kuros noteicošais faktors bija nevis piederība pie aristokrātijas, kā tas bija kūriju komīcijos, bet mantiskais stāvoklis, tādā veidā Romas tautā “iekļāvās” arī plebeji. …
Biļetes un atbildes priekšmetā Romiešu civiltiesības Latvijas Policijas akadēmijai
- Ievads romiešu civiltiesībās
- Romiešu civiltiesības
- Romiešu mitoloģijas dievi
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ievads romiešu civiltiesībās
Konspekts vidusskolai27
-
Romiešu civiltiesības un to saistība ar Latviju
Konspekts vidusskolai2
-
Civiltiesības
Konspekts vidusskolai25
-
Konspekts romiešu tiesību vēsturē
Konspekts vidusskolai26
-
Civiltiesības - vispārējā daļa
Konspekts vidusskolai7