4. Romas valsts organizācijas attīstības periodi.
No valsts un tiesību attīstības viedokļa atšķirami 4 raksturīgi periodi:
• Romas valsts tapšanas periods jeb t. s. Ķēniņu laikmets
• republikas periods
• principāta – impērijas ievirzes periods
• domināta – pilnīgi izveidotas impērijas periods
5. Pirmie valsts varas orgāni Romā
• kūrija – izlemj nozīmīgākos jautājumus, pieņem vai noraida lēmumus, ievēl amatpersonas, notiesā vai attaisno noziedzniekus.
• senāts – tiesības iepriekš apspriest tautas sapulcei iesniedzamos jautājumus un lēmumus, izlemt finansu, ārlietu jautājumus.
6. Servija Tullija reforma un tās nozīme valsts demokrātisko principu attīstībā
Ķēniņš Servijs Tullijs ieviesa jaunu tiesību un pienākumu kritēriju –mantu, īpašumu. Pēc Servija Tullija reformas visi Romas brīvie iedzīvotāji tika iedalīti klasēs (classis) pēc viņu īpašuma stāvokļa un nevis kā senāk pēc patriarhālo dzimtu izcelsmes. Katras klases galv. pienākums bija dot zināmu skaitu karavīru un maksāt nodokļus. Karavīru pamatvienība tagad bija centūrija (centuria „simts”). radās jauna tautas sapulce – centūriju sapulce. Centūriju sapulces lēmums ir likums lex. Servijs Tullijs ieskaita plebejus Romas tautas sastāvā un atļauj viņiem dienēt armijā un piedalīties tautas sapulcē. Servijs Tullijs Romas teritoriju sadala apgabalos – tribās.
7. Republikas laika valsts varas orgāni: tautas sapulces, senāts, maģistrāti