Politiskie uzskati.
Cicerona politiskie uzskati bija svārstīgi un nekonsekventi. Viņš bija dedzīgs Romas patriots un aizstāvēja republikas ideju. Viņa dzīve un literārā darbība cieši saistīta ar Romas valsts sabiedriski politisko dzīvi, tāpēc arī Cicerona biogrāfija ir politisko notikumu piesātināta.
Tiesas runa un daiļrade.
Cicerona laikā dominē divi daiļrades stili:
Aziāniskais daiļrunas stils (radies Mazāzijā), tas ir krāšņs, izskaistināts, patētisks. Runasveids ir frāžains, ritmisks (bieži vien saistīts dzejā);
Atiskais stils (radies Atikā) ļoti vienkāršs, lakonisks.
Pirmās Cicerona runas bija aziāniskajā stilā, bet vēlāk viņš pievēršas mērenam (savam) runasveidam. Četru runu apkopojumā „Runas pret Katilīnu“ (Catiline Orations, jeb Catilinarian Orations, 63. gads p.m.ē.), Cicerons sevi pasniedz, kā tipisku senāta aizstāvi, savukārt Katilīna pret to gatavo sazvērestību. Cicerons Katilīnu atmasko (viņu sauc par tēvijas glābēju). „Runas pret Katilīnu“ ir labākais romiešu daiļrunas paraugs, to stils ir svinīgs un emocionāli iedarbīgs. Cicerons, pēc paša atzinuma, centās ne tikai pierādīt savas tēzes, „mācīt“ (docere), bet arī sagādāt baudu klausītājiem (delectare) un viņus ietekmēt (movere). Runas parasti būvētas pēc tradicionālās grieķu shēmas. Ievadam seko izklāsts, kas bieži ir tendenciozs un vienpusīgs, pēc tam ir argumentācija, kurā ļoti prasmīgi tiek izmantotas liecinieku liecības, bet spilgtajā epilogā orators visiem līdzekļiem cenšas izraisīt tiesnešu līdzjūtību. Cicerons pielietojis „izvēršanu“, smalki ironizējis, alegoriski lika runāt nedzīviem priekšmetiem. Īsi teikumi mijas ar gariem, mākslinieciski uzbūvētiem periodiem, kas parasti sadalīti līdzīgās daļās (locekļos). Periodi ir ritmizēti, jo locekļu beigās un visa perioda noslēgumā (klauzulā) tiek ievērots pantmērs. „..Ai, laiki, ai, tikumi!“ (o tempora, o mores!) saka Cicerons, pārmetot Katilīnam. Cicerons cenšas vairāk ietekmēt ar māksliniecisko formu, nekā ar faktiem, reizēm uzsverot nebūtiskus apstākļus, noklusējot svarīgus.
…
