Roma, pilsēta, kurā apvienojās ciemati un agrokulturiskās saimniecības, bija karaļa pārvaldībā, jeb (lat:Rex – juridiska, nozīmga persona, kurai ir jāveic daudzi pienākumi) Romiešiem, vajadzējat istrādāt savas valsts politiku, radās monarhiskā polis, tāpat kā daudzas citas tā laika vidusjūras kultūras (grieki,etruski).
Romas Monarhiskā fāze ilga aptuveni 2 gs. (no 8.gs. vidus – 6.gs. p.m.e.). Katrs no karaļiem tika pieminēts kādas īpašības, vai ievērojamas rīcības dēļ, kas pilsētu padarīja slavenu. Monarhiskās Romas laikā pie varas bija 8 karaļi, kā liecina vēstures avoti. Daudzi no viņiem radās līdz ar leģendām:
Romolo (753 p.m.e. -716 p.m.e.)
Sekojot tradīcijai, Romolo bija pirmais Romas karalis un dibinātājs, dieva Martes un dievietes Silvias dēls. Pēc tam, kad noslepkavoja savu brāli, Palatino pakalnē pulcēja krimināļus, izbēgušus vergus un noziedzniekus, lai veidotu pilsētu. No apkaimes ciematiem paņēma sievietes par sievām saviem viarie (Sabīņu un Tarpejas izcelsmes), tādējādi provocējot karu šo 2 tautu vidū. Beigās Sabīņi pārvietojās uz Quirinale pakalni, bet Tarpejas karalis sadalīja savu valsti ar Romolo. Romolo sadalīja tautu 2 grupās: tie, kuri varēja karot, un tie, kuri to nevarēja, tad izvēlējās pārs nobili lai izveidotu Senātu un no tiem atkarīgos, kurus ievēlēs Repubblica (tautas vara). Romolo ieviesa arī juristus, kuri rūpējās par likumu izveidi, bet pats bija karotājs. Pēc 40 gadu valdības, kā legenda vēsta, Romolo tikai aiznests debesīs kādas viesuļvētras laikā.
Numa Pompilio (715 p.m.e. - 674 p.m.e.)
Otrais Romas karalis, valdība ilga ap 42 gadiem. Tā valdīšanas laikā Roma bija ļoti bagātīga un pacifiska ( viņa valdīšanas laikā nebija neviena kara, ieviesa reformas kalendārā pēc saules cikla, piem: gads ilgst 12 mēn., pirms tam bija 10 mēn., kā arī daudzus religiskus rituālus). Numa organizēja Romas administratīvās teritorijas un tās apkārtni, un daudzu tempļu uzbūvēšanu. Nomira dabīgā nāvē.
…
