Roma mācījusi Eiropas sabiedrību, ka varenas lielvalsts pamatā nav vienīgi ieroču spēks. Lai nostiprinātu savus iekarojumus, nepieciešama atbilstoša politika un likumu sistēma. Līdz ar to varam secināt, ka romiešu ideāli bijuši saistīti ar politisko varenību, spēku, prasmi pārvaldīt un ietekmēt. Romietis kā augstākā zemes saprāta iemiesojums bija pacelts pār visām citām tautām, lai vadītu tās saskaņā ar pasaules pastāvēšanas pamatprincipiem. Lai akcentētu šo ideju, Romas valdnieki mēdza ne tikai dievišķot savu izcelsmi (Jūlijs Cēzars, Oktaviāns Augusts), bet arī katru savas gribas aktu balstīt zvaigznēs ierakstītajos dievišķās gribas izpaudumos. Roma tika padarīta par valsti, kur katram indivīdam ar lepnumu vajadzēja pakārtot savas personīgās intereses valsts interesēm kā augstākajām, tikai tā nodrošinot arī savu personīgo labklājību.
Romas senākie iedzīvotāji:
Ligūri – tauta, kura dzīvoja Vidusjūras apkaimē līdz indoeiropiešu ienākšanai. Par viņiem zina tikai to, ka viņi ir bijuši. Autohtonie iedzīvotāji, kas dzīvo noteiktā vietā jau ilgu laiku.
Itāliki – 2. un 1. gt. Itālijā ienāca, viņus sīkāk var iedalīt: latīņi, sabīņi, samniti. Latīņi izveidoja Romas impēriju. Šī cilšu ienākšana sakrita ar doriešu ienākšanu, tumšie gadsimti.
Etruski – nav indoeiropieši. 4 pieņēmumi: 1) no Hērodota, ka ieceļojuši no Mazāzijas pss. 2) ienākuši no ziemeļiem. 3) nav ieceļotāji, ir vietējie iedzīvotāji, autohtoni.4)ieceļojušino Mazāzijas, bet kultūra izveidojusies uz vietas. Etruski bija prasmīgi karotāji, pakļāva savai ietekmei plāšu piekrastes teritoriju gan uz z, gan uz d, tajā skaitā arī Romu tās attīstības sākumos. Etrūrija tolaik nebija valstiski monolīta, to veidoja 12 pilsētvalstu savienība. Par augsto civilizācijas līmeni liecina prasmīgi būvētas pilsētas, lieliskie ceļi, kas tās savienoja un citas inženiertehniskās celtnes. Amatnieku prasme apstrādāt metālu un gatavot izsmalcinātus bronzas un māla traukus. Romieši daudz mācījās no etrusku meistariem, kuru mākslinieciskās prasmes atstājušas dziļas pēdas Romas arhitektūrā, glezniecībā un tēlniecībā.…
