Lai gan Eiropas vēsturē var aplūkot daudzus laikmetus kur izšķiroša loma bija kristīgajai baznīcai, kultūrā visspilgtākie ir romānika, gotika, renesanse un baroks. Šie laikmeti ir viens otram sekojoši, bet diezgan neatkarīgi. To atšķirības un līdzīgums parādās gan arhitektūrā un mākslā, gan sabiedrībā un filozofijā. Šajā darbā tiek salīdzināti un aplūkoti visi šie laikmeti vairākās kategorijās: filozofija, literatūra,, arhitektūra, māksla.
Filozofija.
Romānika un gotika ir viduslaiku posmi un spilgtākie kristīgie laiki, tomēr domāšana tajos atšķiras. Romānikā visa domāšana grozījās ap baznīcas dogmām un partistiku, visas idejas un atziņas tika pakārtotas Svētajiem rakstiem un teoloģijai. Gotikā filozofija tika piesaistīta garīdzniecībai , tomēr dogmām bija jāatkāpjas izglītības priekšā. Šajā laika posmā pilsētas strauji attīstījās par amatniecības un tirdzniecības centriem, palielinot iedzīvotāju skaitu, tas deva iespēju ienākt jauniem viedokļiem un idejām. Runājot par renesansi, jāatdzīst, ka tas bija straujākais pārmaiņu laiks. Šajā periodā vērojama pilnīga atteikšanās no dogmām, Dieva sapludināšana ar pasauli. Neoplatoniskā renesanse veido panteistisku pasaules redzējumu, kurā vēlme tuvoties Dievam kļūst par nepieciešamību izzināt pasauli, tā virza filozofisko domu uz natūrfilozofiju, teosofiju un dabas pētniecību. Baroka laikā vērojams zinātnes uzplaukums, tomēr baroka filozofija atspoguļo baznīcas nostāju un absolūtisma ietekmi, tā galvenā ideja bija šīs dzīves, mirkļa apzināšana un baudīšana.
Literatūra.
Gan romānikas, gan gotikas laikā nav vērojama strauja literatūras attīstība, pārsvarā dominē reliģiskie traktāti un lietišķi dokumenti, toties Renesansē, līdz ar iespiedpreses izgudrošanu notika strauja literatūras attīstība un izplatība.
…
