Romānika visvairāk izpaudās arhitektūrā, īpaši piļu un sakrālajā arhitektūrā. Stila aizsākumi meklējami jau 10. gs. uzceltajās baznīcās. Kā pirmā romānikas arhitektūras stila priekštece vija Sv. Kiriaka baznīca Gernrodes sieviešu klosterī. Viens no šīs celtniecības izcilākajiem paraugiem – Klinī klostera trešā baznīca, kas tika pabeigta ap 1118. gadu. Tā bija viena no lielākajām baznīcām visā Eiropā un kļuva par klasisku paraugu, kam tiecās sekot tālaika arhitektūra.
Mūki vienlaikus bija gan celtnieki, gan tēlnieki, kas klejoja no vienas vietas uz otru, izpildot dažādus pieprasījumus. Kā celtniecības materiālu izmantoja vietējo akmeni, ko apstrādāja dažādi meistari, tāpēc šajā mākslā grūti atrast divus vienādas arhitektūras detaļas.
Arhitektūrai raksturīgs simetriskums un regulāru ģeometrisko formu izmantojums. Lai celtnes izturētu velvju radīto sānspiedienu, tika veidotas biezas sienas ar nelieliem logiem. Griestu pārseguma veidošanai izmantoja cilindriskās, vēlāk krusta, velves un pusapļa arkas. Pilis un baznīcas tika veidotas līdzīgas cietokšņiem, to centrālie elementi parasti bija torņi, īpaši donžons - liels, brīvi stāvošs tornis. Baznīcu arhitektūras pamatā bieži bija kristiešu krusta forma, tika celtas trīs vai piecu jomu bazilikas ar vienu vai diviem šķērsjomiem jeb transeptiem. Baznīcu austrumdaļā veidoja pusapaļas apsīdas. Centrālo jomu no sānu jomiem nodalīja ar arkādēm, kuras balstīja kolonnas vai pilastri. Klosteru baznīcās sāka veidot krustejas - arkāžu galeriju ieskautu baznīcas pagalmu.…
