Romāna "Jelgava 94" apjomīgs konspekts

Romāna izskaņā arī galvenais varonis un autors tiek „izsists” no savām komforta domām – viņš satiek Latvijā populārās folkmetāla grupas dalībnieku Pēteri, kurš ar Jāni Joņevu dalās savas interesantās un piepildītās dzīves notikumos. Un Jānis apjauš, ka tas taču varēja būt arī viņš, jo viņam saldajos „deviņdesmitajos” piedāvāja spēlēt grupā. Šai apziņai, protams, seko nožēla un nemitīgas domas par lielo „varbūt” un „kā būtu, ja būtu”, taču tad viņš attopas realitāte un saprot – viss taču ir labi, es dzīvoju brīnišķīgu dzīvi un esmu guvis nenovērtējamu pieredzi. Šīs Jāņa Joņeva atziņas arī mani motivē nenožēlot jau notikušo, kurš, galu galā, neko nav padarījis sliktāku.
Pēc šī romāna izlasīšanas esmu vēl vairāk nostiprinājusi pārliecību par to, ka jaunība ir laiks, kas ir jāizbauda maksimāli, nenožēlojot pat visimpulsīvākās rīcības, jo pienāks laiks, kad es vēlēšos atcerēties to, ko kādreiz esmu darījusi, taču nu vairs nespēju, nedrīkstu un, iespējams, nemaz nevēlos.
…