Roberts Ķīlis "Nodomu valoda: atbildība un vainošana Babraukas ciema iemītnieku stāstos"

• „Babraukā nav interešu harmonijas, bet ir kopīga vēlme pārāk atklāti un daudz nerunāt par interesēm vispār.”
• „Lai cik slikti funkcionē kolhozs, tas joprojām novērš tiešus un atklātus ciematnieku personiskos konfliktus, pat naidu. Cilvēki var izvirzīt cits pret citu netiešas prasības vai pretenzijas, un kolhozs kļūst par starpnieku.”
• "Cilvēku dzīve ir kļuvusi neskaidra un stipri mainīga . Valsts nesaka priekšā, kas ir un kas nav pieļaujams. Cilvēki būtībā ir atstāti savā vaļā - bez jebkādas autoritātes, kas varētu risināt strīdus"
• „Babrauskā nav dzīves stāstu tāpēc ka labāk ir nestāstīt to, kas veido pašu dzīvesstāsta pamatu-nodomus, personiskus vērtējumus, izvēles un to attaisnojumus un tamlīdzīgi. Babraukā, kā jau minēju, var konstruēt dzīvesstāstus, bet tad tas jādara kombinācijā ar kādu mnemotehniku (atcerēšanās paņēmienu),kas veido fonu stāstam par sevi un citiem. Šis fons ir tenkošana- svarīgākais simboliskās pārmantošanas mehānisms. Tenkošana rada un uztur ciemata mutvārdu vēsturi un atsevišķu cilvēku lomas tajā.”

Kopumā no autora izteikumiem pašas secinām, ka šī ciema iedzīvotāji nelabprāt uzņemas atbildību vai plānošanu. Ja kaut kas notiek, tad tas ir tāpēc, ka kāds to liek, vai tā ir pareizi vai kāds piedāvā kaut ko.
…