-
Rīgas vēsture
Rīga sāka veidoties 12. gs. Starp Rīdzenes upīti un Daugavu. Šai vietā atradās divi ciemi, kapulauks un Rīgas osta, kuru izveidoja Rīdzenes paplašinājumā. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi, abos ciemos bija attīstīta amatniecība, tirdzniecība, zvejniecība un lopkopība. Ar to nodarbojās vietājie un zemgaļi.
12. gs. b. Daugavas lejtece arvien biežāk apmeklēja vācu tirgotāji. Tie vēlējās kļūt par Austrumeiropas un Rietumeiropas starpniekiem. Tirgotājiem sekoja krustneši. 1198. g. pie Rīgas kalna notika kauja, kurā lībietis Imants nodūra vācu bīskapu Bertoldu. Šai sakarā Latviešu Indriķa hronikā minēts Rīgas ciems un pavēstīts, ka šā ciema “laukā tiks celta pilsēta”.
1201. g. bīskaps Alberts pārcīla savu rezidenci no Ikšķiles uz jaunceļamo Rīgu, kurai piešķīra tuvējās Rīdzenes upītes nosaukumu. 1201. g. uzskata par Rīgas dibināšanas gadu (kaut gan “Atskaņu hronikā” minēts arī 1198). Rīgā apmetās uz dzīvi vācu tirgotāji un namnieki. Nocietinātā pilsēta kļuva par agresijas bāzi pret Baltijas tautām. Tāpēc tā pedzīvoja vietējo cilšu uzbrukumus (lībieši 1206, kurši 1210). Par rīdzinieku galveno nodarbošanos kļuva tirdzniecība un amatniecība. Rīga iestājās Hanzas tirdzniecības pilsētu savienībā.
1297. g. - 15. gs. karos Rīgu savai varai pakļāva Livonijas ordenis. Salaspils līgums (1452) starp ordeni un Rīgas arhibīskapu nodibināja divvaldību pār Rīgu. 1484. g. kaujā pie Daugavgrīvas rīdzinieki smagi sakāva ordiņa karaspēku, taču bruņiniekiem bija iespējams bloķet visus ceļus, kas veda uz tirdzniecības pilsētu. Pēc 1489. - 1491. g. cīņām ordenis atkal piespieda Rīgu pakļauties. Lai atbrīvotos vismaz no katoliskā arhibīskapa virskundzības, 16. gs. 20. gados rīdzinieki pieslējās reformācijai.
Livonijas kara laikā (1559) krievu karaspēks uzbruka pilsētai, taču nespēja ieņemt stipros nocietinājumus. Pēc Livonijas ordeņa sagrāves Rīgas arhibīskaps un ordeņa mestrs pakļāvās Polijas karalim Sigismundam II Augustam. Polijas valdīšanas laikā (1581-1621) pilsēta ieguva vēl lielāku nozīmi Austrumeiropas un Rietumeiropas tirdzniecībā.
Polijā – Zviedrijas kara rezultātā 1621. g. Rīgai nācās padoties Zviedrijai. Krievijas – Polijas - Zviedrijas kara laikā (1656) krievu karaspēks atkal aplenca Rīgu, taču arī Krievijas cars Pēteris I. Pilsēta padevās kriviem 1710. gadā.
Rīga kļuva par vienu no galvenajām Krievijas eksportostām. 18. gs. 80. gados tās ostu apmeklēja apm. 850 kuģu gadā. 1812. g. pilsētai tuvojās Napoleona karaspēks. Viltus trauksmes dēļ tika pārsteidzīgi nodedzinātas priekšpilsētas. Pēc zemnieku atbrīvošanas pilsētā ieradās arvien vairāk darbaspēka. Šeit attīstījās mašinizētā rūpniecība.
…
- Bruņinieki
- Dinaburgas cietoksnis
- Rīgas vēsture
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Rīgas saimnieciskais uzplaukums no 1870.gada līdz 1914.gadam
Konspekts vidusskolai2
-
Kurzemes Katoļu baznīcas vēsture
Konspekts vidusskolai16
-
Īss skolas kursa "Latviešu kultūras vēsture" konspekts
Konspekts vidusskolai23
-
Rīgas tiesības
Konspekts vidusskolai5
-
Nozīmīgākie gadskaitļi Latvijas kultūras vēsturē
Konspekts vidusskolai4