Mūsdienās pilsētas kanāla krasti un ūdens virsma tiek intensīvi izmantota. Kanāla krastos ir izveidotas atpūtas vietas – kafejnīcu, atpūtas soliņu un vienkārši skaistu zālāju veidā, kur rīdzinieki un arī pilsētas viesi mēdz atpūsties. Kanāla malā un uz ūdens tiek rīkoti dažādi masveida pasākumi, lai gan cilvēki nemaz nepiedomā kādu postu nodara apstādījumiem. Ļoti labprāt tiek izmantotas laivas un ūdens velosipēdi ūdens pastaigām pa kanālu un aplūkojot skaistos un sakoptos kanāla krastus.
Tomēr mūsdienās kanālam ir vairāk ekoloģiski svarīga nozīme, nekā praktiska! Agrāk kanālam piemita praktiska nozīme, jo pa to pārvadāja būvmateriālus, kā arī cilvēkus laivās, bet mūsdienā kanāls kā jebkura cita ūdens tilpne pilsētā palīdz attīrīt gaisu.
Kokaugu augšanu un attīstību Rīgas apstādījumos nosaka pilsētai raksturīgie ekoloģiskie apstākļi – augsnes, ūdens un gaisa režīms, augsnes un gaisa temperatūra, piesārņošana ar dūmgāzēm un kaitīgajām ķīmiskajām vielām, asfalta segums, kanalizācija un citas inženiertehniskās sistēmas, kas būtiski izmaina apstādījumu augu fizioloģiskās un bioķīmiskās norises, augšanas un attīstības gaitu.
Kokaugu normālu augšanu un attīstību ielu stādījumos it sevišķi traucē nelabvēlīgais mitruma un gaisa režīms augsnē. Šādu režīmu pilsētā rada pastāvīga apdobes augsnes noblīvēšana, asfalta pārklāji un nokrišņu ūdens aiztecēšana pa kanalizācijas tīklu. Tā rezultātā kokaugu saknēm atsevišķos kritiskajos veģetācijas posmos trūkst ūdens un tādejādi tiek aizkavēta fizioloģiski aktīvo sakņu un vasu veidošanās. Noblīvētā augsnē samazinoties tās aerācijai, veidojas nelabvēlīgas gaisa režīms: apdobes augsnes gaisā samazinās skābekļa un palielinās CO2 daudzums un tas savukārt aizkavē fizioloģiski aktīvo sakņu attīstīšanos, kā arī traucē augam uzņemt ūdeni un minerālvielas no augsnes.
…
