Kultūrvēsturiskie objekti.
Rīgā ir ļoti daudz kultūrvēsturisku objektu, kas ne tikai liecina par to kā cilvēki dzīvojuši kādreiz, bet arī kādreiz liecinās par to kā esam dzīvojuši mēs, jo daļai no tā visa būs liela nozīme arī nākotnē.
Brīvības piemineklis.
Šis ir viens no visvērtīgākajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem, jo tajā ir ieguldīta tautas sirds un dvēsele. Piemineklis sevī ietver Latvijas neatkarības simbola, gan plastisko mākslu vērtības.
Šo pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī. Tā tēlnieks ir Kārlis Zāle, bet vārdu autors, kas iegravēti plātnē, Kārlis Skalbe. Piemineklis tika celts par tautas saziedotiem līdzekļiem un nesen arī restaurēts par tautas saziedotiem līdzekļiem.
Rīgas Doms.
Vecākā un monumentālākā baznīca Latvijā. Visi svarīgākie vēstures notikumi saistīti arī ar Domu. Tas radies lībiešu zvejnieku apmetnes vietā XIII gs., kad kristianizācija Baltijā jau daļēji pabeigta.
Doma vārds cēlies no latīņu vārdiem - domus dei – “dieva mājoklis”. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un paplašināta atbilstoši valdošajām arhitektūras tendencēm, kļūdama par savdabīgu vēlās romānikas, agrās gotikas un baroka stila sajaukumu. Slavenas ir arī 1884.g.būvētās vācu firmas “E.F.Walker & Co” ērģeles.
Šodien Doma baznīcā sadzīvo Doma draudze, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs un Filharmonijas filiāle-koncertzāle.
Doma laukums.
Tas ir pats lielākais Vecrīgas laukums. Laukuma lielie izmēri (tas trīsreiz lielāks par bijušo Rātslaukumu) var likties pārsteidzoši, ja ņem vērā Vecrīgas ciešo apbūvi un šaurās ieliņas. Taču šodienas laukuma izskats radies tikai šī gadsimta 20 – 30 –tajos gados, nojaucot viduslaiku apbūvi Rīgas Doma tuvumā. Te kopā sanāk 7 ielas, gan Vecrīgas platākā – Smilšu iela, gan pati šaurākā – Rozena iela.
XIX gs. vidū Vecpilsētā parādās vairākas lielas sabiedriskās ēkas , kas asi kontrastē ar apkārtējo apbūvi. Doma laukumu ieskauj Biržas ēka, kas celta kā variācija par renesanses laikmeta Venēcijas piļu tēmu pēc Haralda Boses projekta, kā arī Latvijas Radio ēka, kas sākotnēji kalpojusi kā banka, celta neoklasicisma stilā, kuru projektējis Mendelsons.
Rīgas pils.
Bijusī Livonijas ordeņa mestra rezidence. Pamati likti 1330. gadā. Sākotnēji tā bija trīsstāvu cietokšņveida celtne ar iekšējo pagalmu un 4 torņiem. XV gs. pilsētnieki to nopostīja. 1491.-1515.g. tika atjaunota, uzcelts Svina tornis. Lielākās pārbūves notika XVIII un XIX gadsimtos.1785.-1787.g. uzcēla t.s. jauno korpusu - trīsstāvu ēku guberņas iestāžu vajadzībām.1818.g. priekšpilī izbūvēja Vidzemes ģenerālgubernatora reprezentācijas telpas, arī Balto zāli. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā priekšpils iekštelpas pielāgoja Latvijas Prezidenta reprezentācijas vajadzībām (1938) un izbūvēja Sarkano zāli, kā arī Trīszvaigžņu torni, kas pēc rekonstrukcijas atklāts 1997.gada 18. novembrī.
Tagad pilī atrodas Valsts prezidenta kanceleja un mītne, Latvijas Ārzemju mākslas muzejs, Latvijas Vēstures muzejs un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs.
Rātslaukums.
Rātslaukuma pirmsākums bija Jaunais tirgus, kas izveidojās XIV gadsimtā. Vēlāk, XVI gs., tirdzniecību pārcēla pie Daugavas. Viduslaiku Rātslaukumā koncentrējās pilsētas pārvaldes un sabiedriskās celtnes. Rātsnams ir viduslaiku pilsētas pārvaldes neatkarības simbols. Pretim Rātsnamam Rīgas rāte uzcēla tirgotāju un amatnieku Jauno namu – Melngalvju namu. Rātslaukums viduslaiku arhitektūrā ir bijusi Vecrīgas sirds.
Pēc restaurācijas un celtniecības darbiem Rātslaukumā ir atjaunots Rātsnams, Melngalvju nams , kā arī citas vēsturiskas celtnes.
Feodālās pilsētas galvenā laukuma malā parasti atradās pilsētnieku celta un uzturēta baznīca. Rīgā tā ir Pēterbaznīca – trešais nozīmīgākais Rātslaukuma apbūves objekts.
…
