Tiks salīdzinātas Rietumvalstu vēlēšanu sistēmas starp Angliju, Franciju, Vāciju un ASV. Tiks meklētas galvenās starpības starp šo valstu vēlēšanu sistēmām. Svarīgi ir zināt, ko sevī ietver jēdziens vēlēšanu sistēma. Ar šo jēdzienu parasti saprotu dažādas metodes un noteikumus, lai balsojuma skaitliskos rezultātus pārveidotu par sadalījumu parlamentā, pašvaldībās vai arī lai noteiktu vienīgi uzvarētāju. Vēlēšanas ir viens no veidiem, kā ir iespējams izpaust savus uzskatus, nostāju kādiem noteiktiem politiskajiem spēkiem. Ir tādas vēlēšanu sistēmas kā mažoritārā, proporcionālā un jauktā vēlēšanu sistēma. Mažoritārajā vēlēšanu sistēma tiek ņemts vērā princips, ka uzvarētājs ir tas, kas iegūst balsu vairākumu. Savukārt proporcionālās vēlēšanu sistēmās izplatīti ir partiju saraksti vēlēšanu apgabalos, kā arī vietas tiek sadalītas proporcionāli iegūto balsu skaitam. Pastāv arī jauktā vēlēšanu sistēma, kur sastopami abu iepriekšminēto sistēmu elementi.
Anglija atšķirībā no citām demokrātiskām valstīm ir jau veca demokrātija, kas savu neatkarību ieguva jau 12. gadsimtā. Arī vēlēšanu sistēmai bija pietiekams laiks, lai izkoptu to pēc iespējas demokrātisku un stabilāku. Savukārt konkurējošas vēlēšanas pastāv mazliet vairāk par gadsimtu, jo līdz pat 20. gadsimtam tiesības balsot kā sievietēm, tā vīriešiem netika atzītas. Svarīgi raksturojot Anglijas vēlēšanu sistēmu ir ņemt vērā, ka tai ir nerakstīta konstitūcija, kas nozīmē, ka daudz kas tiek balstīs uz tradīcijām, tai skaitā arī vēlēšanu norise. Anglijā ir mažoritārā vēlēšanu sistēma. Parlamentā varu, kā arī vairākumu vietu iegūst tā partija, kura vēlēšanās iegūst visvairāk balsu. Anglijā ir neproporcionāla vietu sadale parlamentā. Anglijā katrs pilsonis, kas sasniedzis 18 gadu vecumu var balsot. 1…
