Pētot Francijas vēlēšanu sistēmu ir jāatzīmē, ka Francija ir viena no vecākajām nācijvalstīm Eiropā, tā savu neatkarību ieguva jau 486. gadā. Francijā līdzīgi kā Anglijā ir mažoritārā vēlēšanu sistēma.
Francija bija arī pirmā Eiropas valsts, kas deva vēlēšanu tiesības milzīgam skaitam vēlētāju. Politiskā līdzdalība vēlēšanās ir vēl zemāka nekā tas ir Anglijā. Līdzīgi kā ASV vēlēšanu apgabali ir vienas partijas pilnvarotā pārstāvēti, kas ir ievēlēts caur divām vēlēšanu kārtām. Atšķirība no Anglijas ir tāda, ka vēlēšanas notiek divās kārtās, kad Anglijā tās notiek tikai vienā kārtā.
Vācija ir valsts, kura pasaules karu laikā tika sadalīta divās daļās, kuras šķīra Berlīne mūris. Sociāli un politiski iedomātā siena vēl joprojām sadala valsti Austrumos un Rietumos, kaut gan Berlīnes mūris tika sagrauts.
Ņemot vērā Vācijas iedzīvotāju vēsturisko pieredzi, kad cilvēki bija nevis politiskās līdzdalības dalībnieki, bet gan vairākumā tikai vērotāji, dibinot valstī demokrātisko režīmu svarīgi bija attīstīt politisko līdzdalību no iedzīvotāju puses. Politiskā līdzdalība vēlēšanās ir viena no augstākajām Eiropas valstu starpā. Vēlēšanas tiek atspoguļotas kā iedzīvotāju pienākums, kā arī tās tiek rīkotas svētdienās, kad vairākumam iedzīvotāju ir brīvs.
Politiskā līdzdalība ASV ir zema, kas raksturīgs vairākām citām demokrātijām. Tas galvenokārt raksturojums ar to, ka tiek rīkotas ne tikai parlamenta vēlēšanas, bet daudzas citas vēlēšanas, kā, piemēram, vēlēšanas, lai ievēlēto štata pārstāvi u.c. Tādējādi valstīs atšķiras vēlēšanu skaits, jo 4-5 gadu laikā ASV iedzīvotājiem var būt pat līdz 100 iespējas nobalsot dažādās vēlēšanās un referendumos.
…