19. gs. bija liels izmaiņu periods kā ražošanas spēku, tā ražošanas attiecību laukā. Ražošanas spēku tālākā attīstība, jo sevišķi elektroenerģijas izmantošana, ķīmisko vielu nodrošināšana nonāca visaugstākajā stadijā - imperiālisma. Imperiālismu raksturo ražošanas koncentrācija un monopola veidošanās, finansu kapitāla izveidošanās un tā oligarhijas veidus. Kapitāla eksports, pasaules ekonomiskā un teritoriālā sadalīšana un cīņa par tās pārdali.
Sevišķi svarīga ekonomikā šajā laika periodā ir kapitālistiskās ražošanas centra pāriešana no Rietumiem uz Ameriku.
Anglija bija viena no pirmajām valstīm, kas savā darbībā sāka īstenot ekspansīvu politiku, un drīz vien viņa kļuva par lielu koloniju īpašnieci. Ārējā tirdzniecībā Anglija joprojām saglabāja monopolstāvokli, jo tirgojās ar kolonijām. Rūpniecības apjomi samazinājās, slikti attīstījās tādas jomas kā elektrotehniska un ķīmija, bet tomēr saglabāja monopolstāvokli ārējā tirdzniecībā, jo sāka attīstīt kolonijas un liela Anglijas koloniālo nozīmi ieguva Indija.…