Rietumu liberālā demokrātija, teorija un prakse

Lijphārds demokrātiju vērtē pēc tā, kādas vērtības tiek pārstāvētas. Lai noskaidrotu par demokrātiju, ir jāskatās kā tā tiek pārstāvēta institūcijās, cik lielā mērā institūcijas spēj pārveidot cilvēku vēlmes publiskajā politikā.
Lijphārds savā darbā salīdzina dažādas valstis un nosaka, cik ilgi tajās pastāv demokrātija, kuras ir tuvu ideālam. Izveido moduļus, lai paredzētu attīstību, lai norādītu trūkumus un plusus, lai parādītu, ka vienai valstij der kaut kas viens, bet citai kaut kas cits.
Pirmā un vissvarīgākā atšķirība starp Vestminsteras (vairākuma) un konsensa modeli ir plašā līdzdalība valdībā, it īpaši izpildvaras nozarē un cilvēku pārstāvniecība.
Vestminsteras modeļa galvenā būtība ir vairākuma likums. Šajā modelī valda cilvēku vairākums un ievēlētā valdība ir atbildīga cilvēku vairākuma priekšā. Šī modeļa oriģinālais un vislabākais piemērs ir Britu versija, kura nereti tiek apbrīnota. Viens no slaveniem politiskajiem zinātniekiem, kas apbrīnoja Vestminsteras modeli ir Vudro Vilsons. Vestminsteras modelis sastāv no deviņiem elementiem un to raksturošanai par piemēru tiek ņemta Britu politiskā sistēma.
1.Koncentrēšanās uz izpildvaru: vienpartiju un atklāto vairākumu ministru kabinets. Viens no spēcīgākajiem Britu valdības orgāniem ir ministru kabinets. To parasti veido tās partijas biedri, kurai ir lielākais vietu skaits Anglijas parlamenta apakšpalātā. Tajā netiek iekļauts mazākums. Koalīcijas veidojas reti. Tie, kas ir mazākumā, ir pilnībā novirzīti no varas. …