Mīts – īpašs stāsts par kosmosa tapšanu, dieviem un varoņiem. Ar mītu sākas pasaules un cilvēka apjēgums kultūrā.
Mītā darbojas varonis vai dievišķa būtne, kuru virza kosmiskas kaislības – postošas vai auglīgas dusmas, taisnīgums, drosme, goda jūtas.
Mīti ataino to, kā dzīvots, un to, kā vajadzētu dzīvot, lai pasaules un sociālā kārtība būtu pilnīgāka.
Divu veidu mīti – varoņstāsti (Homēra Īliada, Odiseja) un didaktiskie eposi (Hēsiods Darbi un dienas);
Īliada – skaistās Hellēnas dēļ izraisītā Trojas kara varoņu tikumu attēlojums.
Odiseja – Trojas kara dalībnieka, varonīgā Odiseja ilgā mājupceļa pie uzticīgās sievas Penelopes attēlojums.
Darbi un dienas – Hēsiods dod padomus jaunākajam brālim Persam, kā dzīvot, uzsver taisnīgumu un darbu, jo Perss nelikumīgi guvis mantojumu un to izšķērdējis.
II daļa. Senās Grieķijas un Romas morāles filozofija
Antīkā ētika un filozofija:
Grieķu filozofu pilnīgākas un laimīgākas dzīves refleksija:
Kā dzīvot viņpus varoņu un valstsvīru lietām parastu ikdienas dzīvi?
Kā būt laimīgam parastam cilvēkam, kuru vada jūtas un kaislības?
Kā apvaldīt jūtas un kaislības?
Kādam jābūt pilsonim?
Sokrats:
Ar viņu sāk grieķu morāles filozofiju;
Savaldīgas morāles simbols un ideāls;
Par viņu rakstīja skolnieks Platons;
Izcila domātspēja, savaldīgums, atturība un taisnīgums;
Dziļas un gudras domāšanas paraugs;
Aktīvi iesaistījās Atēnu notikumos;
Viņa dzīve un nāve iegūst refleksīvu distancētību no ikdienas vajadzībām un satraukumiem:
Domas un rīcības neatkarība no likumiem un paradumiem;
Distancētība no dabiski ķermeniskā, proti, iekārēm, baudām un bailēm.
Sarunas un patiesība:
Patiesību iespējam radīt nevis rakstot vai domājot vienatnē, bet dzīvās sarunās, kur notiek sacensība par pierādījuma spēku, lai pārliecinātu par uzskatu ticamību;
Cīņa un uzvara sarunās nav pašmērķis.…
