Eir pēc 1.p.k. (1917.-1918.) – radikālu kustību ietekmes pieaugums (=revolūcijas), impēriju sabrukums, jaunu valstu rašanās, nežēlīgi savstarpējie kari.
1917. revolūcija Krievijā, 1918.g. beigās – Vācijā, Austroungārijā, Turcijā.
Vairumā jaunizveidoto valstu – Austrija, Polija, Somija, Čehoslovākija, Latvija, Igaunija, Lietuva – kā arī Vācijā un Krievijā – demokrātija.
NACIONĀLISMS kā galvenais starpvalstu attiecību princips => bruņoti konflikti
Uzvarētājvalstis (Dienvidslāvija, Rumānija, Čehoslovākija) konfliktē ar zaudētājvalstīm (Bulgārija, Ungārija).
Konfl arī starp Poliju un Lietuvu, Čehoslovākiju.
Radikālās kustības – ļoti uzņem zemas slānis (pēc kara nabadzība, no Viduseiropas un Austrumeiropas 1918.-1919. plašām terit neizved Vācu armiju. PSRS cenšas veicināt revolūcijas Somijā, Baltijā, Polijā.)
Sāk iezīmēties DEMOKRĀTIJAS KRĪZE => populārais sociālisma virziens šķeļās sociāldemokrātos un KOMUNISTOS (kreisie radikāļi – diktatūra PSRS – drauds demokrātijai visā Eir)…