Renesanses laika gleznas. Analīze

Košo krāsu izmantošana, kas ir raksturīga Pontormo darbiem, kompozīcijai piešķir sirreālu elementu, kas iegūst sapņainu, teatrālu efektu. Gleznu raksturo smalkas, bet tīšas atgriešanās pie Leonardeska stila, uz kuru pamatojoties, mākslinieks izmanto paņēmienu, lai izveidotu ķermeņa formas, iedvesmojoties no Mikelandželo Siksta kapelas griestiem. Pārsteidzošā Madonna, kuras figūra ir arī Mikelandželo stila formās, noliecas uz priekšu, lai apskautu mazuļu Jēzu, kurš sēž uz viņas ceļa, un jauno Sv. Jāni labajā pusē. Jaunā svētā Jāņa izliekts ķermenis un mokošā sejas izteiksme, kā arī Jēzus bērna pagarinātā kāja atgādina tādus darbus kā, piemēram, Mikelandželo tajā pašā laika posmā izveidotā Medici Madonna. Darba nepabeigtība var būt saistīta ar Florences aplenkumu (no 1529. gada oktobra līdz 1530. gada augustam), kas bija grūts periods Florences iedzīvotājiem un kas, iespējams, nopietni ietekmēja Pontormo jutīgo raksturu, liekot viņam intensīvāk izmantot formas, krāsas un gaismas efetkus visos viņa darbos.
Mākslinieks Pontormo bija viens no manierisma pamatlicējiem. Manierisma stilam un, tai skaitā šai gleznai, ir raksturīgas tēlu saspringtas pozas, ķermeņa dīvainas formas un deformācijas, ļoti bieži ir izmantotas lauztas līnijas, kā arī ir dažādi interesanti efekti, kuri ir saistīti ar gaismu, pastiprinātu perspektīvu un krāsu paleti.
Šajā gleznā manu uzmanību piesaistīja tieši Madonnas un bērnu sejas – kā tās ir uzgleznotas, kādi ir sejas vaibsti un sejas izteiksme.
…