Renesanses Arhitektūra Itālijā.
15.gs. reālisms noveda pie jaunas attieksmes pret visu. Attīstījās sadarbība starp mākslu un zinātni. Arhitekti kļuva par matemātiķiem, tēlnieki studēja anatomiju, gleznotāji izzināja ģeometrijas noslēpumus, mūziķi novērtēja akustikas noslēpumus.
Filipo Brunelleski, arhitekta Vitrūvija uzticīgs sekotājs, interesējās par antīko būvju matemātiskajām proporcijām, mēģinot atšifrēt harmonijas noslēpumu. Visuma palielināšanas ieceres izpaudās arī arhitektūrā. Filipo Brunelleski Florences katedrāles kupols, sava viegluma dēļ ir novietots ļoti augstu 112,7 m.
Labi situētas ģimenes pasūtīja baznīcu un memoriālu kapelu būvniecību. Filipo Brunelleski uzbūvēja Paci kapelu. Mediči dzimtas baznīcu pārbūvēja F. Brunelleski, Donatello to rotāja ar skulptūrām. F. Brunelleski bija ne vien zeltkalis, tēlnieks, inženieris un matemātiķis, bet arī viens no radošajiem arhitektiem Renesanses laikā. Tāds arī bija Leons Batista Alberts. Itālijā Džordžo Vazāri- Florences slavenās Ufici galerijas arhitekts. Džoto ir pazīstams ar brīnišķīgo florences katedrāles zvanu torni.
Grieķu un romiešu arhitektūras pamatprincipi tika pētīti un ieviesti renesanses arhitektūrā. Dorisko, jonisko un korantisko orderu senie harmoniskie principi atkal ieguva īpašu nozīmi. Tos piemēroja ceļot pilis un baznīcas. Jaunā arhitektoniskā domāšana atspoguļojās Donato Bramantes darbnīcā. Klasiskās arhitektūras principus ieiesoja jaunā kontekstā. Piemēram, kapelu Tempietto klostera San Pietro in Montorio pagalmā Romā. Tā ir apaļa, ar kupolu segta rotonda- viegla un gracioza. Vēlāk tā kalpoja kā paraugs daudzu arhitektu darbiem. Formu simetrija šajā celtnē ir sasniegusi augstāko punktu. Pāvests Jūlijs II 1506. gadā pieņēma likumu nejaukt veco Sv.Pētera baziliku un tās vietā būvēt jaunu kristīgās pasaules brīnumu. Šo darbu pāvests uzticēja Bramantem. Bija jāpaveic viss tas labākais, ko bija radījusi antīkā pasaule- kolizeja grandiozitāti, Panteona harmoniju.…
