Renesanse. Par renesanses pirmsākuma cilvēku dēvē Asīzes Francisku. Viņu neatzina uzreiz. Ren atklāja cilvēkiem tiesības uz laimi šajā pasaulē. Bet laime nozīmēja atklāt sevi, savas spējas, to, ko cilvēkam devusi daba. Plaši izplatīta bija atdarināšana, to neuzskatīja par grēku, bet gan par veiksmi un šajā procesā radās arī oriģināli darbi. 15.gs. plašu rezonansi iegūst Platona filazofija. Mediči dzimta veido Platona akadēmiju (Florencē) un dibina vienu no tajā laikā lielākajām bibliotekām Eiropā – Laurenciānu.. Pilsētas kultūru centros sāk parādīties dažādu veidu kolekcijas, veidojas pirmie mākslas muzeji. Renesanses laikmetā visi māksl Itālijā ir antīkās kultūras iespaidā. Renesanses kultūra ietekmēja dzīvi uz zemes. Pasaules uzskatu centrā nostājas cilvēks. Ren kult dominēja ideja par cilvēka spēju visvarenību. Katrs mākslinieks vēlas izcelties ar savu neatkārtojamu stilu Šajā laikā bija arī jautrība un vieglprātība, zināmā mērā to laiku bohēma. Visur ir turnīri, balles, karnevāli, izjādes. Visi apmainās ziediem dzejoļiem,. Visur valda nepiespiestība un izsmalcinātība. Laicīgās visatļautības sekas bija ārlaulības bērni, slepkavības spīdzināšana utt. Atbrīvotība un iedvesma ren kult radīja izcilus mākslas un literatūras šedevrus.
Filozofiskā doma un politiskā kultūra. Ren laik ļoti svarīga ir filazof doma, pasaules uzskats, sākotbnēji tas bija saistīts ar dabas izpēti. Florencieša Džovanni Piko della Mirandolas traktāts „Par cilvēka pašapziņu” kļuva par ren humānisma manifestu. Piko uzskata, ka cilvēks pats veido sevi par brīvu personību. Cilvēks caur kultūru spēj saprast skaistumu un cilvēka diženumu. Renesanses mājoklis ir netikai funkcionāls, bet arī estētisks. Skulptūra un glezniecība atklāj cilvēka fizisko un garīgo ideālu. Sadzīve un manieres, apģērbs, ikdienas priekšmeti un mēbeles bija ne tikai funkcionālas, bet arī skaistas. Ievērojamākais ren neoplatonisma centrs 15.gs. bija Florence Daudzas jaunās filazofijas iezīmes uzplauka t.s. humānisma akadēmijās. …