13. gs. 2.p. – 14. gs. – Protorenesanse
15.gs. – Agrā renesanse
15.gs. b. – 16.gs. 1.p. – Dižrenesanse
Renesanse – Antīkās kultūras atdzimšana, taču nevar uzskatīt, ka renesanse ir pilnīga AK atdzimšana, jo tā tika ņemta par piemēru un iedvesmas avotu, AK (Antīkā kultūra) bija pagāniska, bet renesanse ne. Renesanse radās Itālijā 13. un 14. gs., nozīmīgākais centrs Florence, kad 1453. g. Bizantijas impērija, kurā ietilpa Grieķija, iekaroja Osmaņu impērija, tādēļ grieķu filozofi bēga uz Itāliju, jo draudēja uzbrukums no turkiem. Itālijā vēsturiskā atmiņa bija par Romas kādreizējo varenību.
Sabiedriskā dzīve
14. gs. pilsētas bija izaugušas par tirdzniecības centriem, iedzīvotāji jutās neatkarīgāki no baznīcas un feodāļu varas. Radās paruna, ka pilsētas gaiss dara brīvu, jo bija likums, ja zemnieks pilsētā pavadīja gadu, viņš kļuva brīvs no sava dzimtkunga. Pilsēta deva cilvēkam iespēju mainīt savu sociālo stāvokli, ko apliecināja bagāto baņķieru un tirgotāju slāņa izveidošanās. Nauda kļuva par galveno faktoru, kas noteica prestižu sabiedrībā. Banku attīstība bija kas jauns, spilgts piemērs bija tirgotāju un baņķieru Mediči dzimta. Kozimo Mediči rūpējās pat par pāvesta finansēm, atbalstīja gleznotājus, interesējās par izglītību. Lorenco Mediči bija izcils mākslas speciālists, nodibināja Platona akadēmiju. Lai vairotu prestižu, bagātnieki pievērsās mākslas mecenātismam, ziedoja baznīcai.…