Renesanse - vispusīgs kultūras uzplaukums kopš 14.gs. beigām, kas aizsākās Ziemeļitālijā, bet 15. un 16.gs. strauji izplatījās ziemeļu virzienā (Francija, Vācija, Spānija, Holande, Anglija). Tulkojumā no franču valodas vārds renaissance nozīmē atdzimšanu. Vazāri Tulkojumā no nozīmē atdzimšanu, un tas, kas atdzima, bija interese par antīkās pasaules literatūru, mākslu, kultūru vispār un cilvēku tajā, interese par senās Romas vēsturi, tās diženumu. Renesancei var izdalīt vairākus attīstības posmus (dažādās eiropas zemēs šie posmi nenoritēja vienā un tajā pašā laikā - lielas atšķirības ir starp Itāliju un pārējo Eiropu):
Protorenesanse (trečento) 1250-1400
Agrā renesanse (kvatročento) 1400-1500
Dižrenesanse (činkvečento) 1500-1525
Vēlīnā renesanse un manierisms (činkvečento) 1525-1600
Lauksaimniecība.
Dzimtbūšana pavājinājās. 15.gs. strauji attīstījās lopkopība. Itālijai un Nīderlandei bija raksturīga lauksaimniecības intensifikācija un lauksaimniecības tehnikas modernizācija. Eiropā notika pāreja no naturālās saimniekošanas sistēmas uz naudas ekonomiku, feodāļu sociāli ekonomiskās loma mazinājās.
Apdzīvotība un pilsētas, priekšnoteikumi
15. gs. Beigās sākās iedzīvotāju skaita pieaugums, ko veicināja higiēnas, apģērba, ārstnieciskās aprūpes un pārtikas līdzekļu uzlabošanās. Renesances periodā bija pilsētu uzplaukums, kā rezultātā radās izmaiņas Eiropas iedzīvotāju sociālajā struktūrā.…