1384. gada 28. decembrī Viklifu piemeklēja insults un viņš nomira trīs dienas vēlāk. 1415. gada 4. maijā Konstancas koncilā Viklifu pasludināja par ķeceri un viņa darbus aizliedza. Viņa mirstīgās atliekas tika izraktas un sadedzinātas. Studējot Svētos rakstus un pirmo kristiešu filozofu, kā Augustīna darbus, Viklifs nonāca pie atziņas, kas viss, kas nav atrodams Svētajos rakstos vai arī nav to dabiskas sekas, ir noraidāms. Tādējādi viņš noraidīja baznīcas tradīcijas pielīdzināšanu Svētajiem rakstiem.
Viklifs aizstāvēja viedokli, ka vienīgi kristīgā baznīca ir izredzēto draudze un hierarhiskajai vadībai (pāvestiem, kardināliem) nedrīkst būt tiesisku pretenziju uz vadību šajā baznīcā. Viņš arī uzskatīja, ka baznīcas imunitāte pret pasaulīgās valdības kontroli un aizrādījumiem ir amorāla pozīcija, tādējādi atsakoties no pāvesta virsvaldības.
Vadoties no filozofiskiem apsvērumiem, Viklifs noraidīja baznīcas mācību par transsubstanciāciju - dogmu, kas bija formulēta 1215. gada Laterāna koncilā, par to, ka maizes un vīna substances eiharistijā tiek iznīcinātas un to vietā nāk Kristus miesas un asins substances. Viņš uzskatīja, ka šāda iznīcināšana nevar norisināties, jo arī maize un vīns ir Dieva radītas substances.
Pēc Viklifa iniciatīvas tika veikts Bībeles tulkojums angļu valodā (Jaunās Derības tulkojums pabeigts 1380. gadā, Vecās Derības - dažus gadus vēlāk). Nav gan zināms, vai arī pats Viklifs piedalījies tulkošanā.
Zinātnieki mūsdienās strīdās par to, vai šo periodu Anglijas vēsturē būtu korekti saukt par renesansi, jo tam nav tieša sakara ar Itālijas mākslas un domāšanas uzplaukumu. Arī literārā ziņā Anglija piedzīvoja uzplaukumu un attīstību jau 200 gadus pirms slavenā Šekspīra ēras (14.gs.pēdējā desmitgadē), tādējādi nav iespējams apgalvot, ka Anglijā renesanse norisinājās tikpat viennozīmīgi kā Dienvidos. Citi kultūras pētnieki uzsver, ka neatkarīgi no tā vai vārds “renesanse” būtu pilnā mērā attiecināms uz notikumiem Anglijā, nenoliedzami šajā laika posmā, kas noritēja zem Tjūdoru valdīšanas, norisinājās spēcīgs kultūras un mākslas uzplaukums par kura kulmināciju uzskatāms Šekspīrs un viņa laika biedri.
…
