Izcilais franču domātājs Renē Dekarts ir viens no jauno laiku filozofijas pamatlicējiem un uz pierādījumiem balstītas zinātnes veidotājiem. Līdz ar Dekartu sākas pastiprināta pievēršanās cilvēka prāta darbības izpētei. Aizsākas ceļš uz moderno filosofiju, ko dēvē par subjektivitātes jeb Es filosofiju. Ar Dekartu aizsākas Jaunlaiku racionālisms, kas atzīst, ka prāts ir īsto zināšanu avots. Viņa darbi ietekmējuši daudzu zinātnieku paaudžu uzskatu un pētniecības metožu tapšanu un nav zaudējuši savu nozīmi arī mūsdienās.
Dekarts piedzima 1596. gada 31. martā Puatū provincē Rietumfrancijā. Renē Dekartam vecāku stāvoklis ļauj iegūt izcilu izglītību La Flešas koledžā, kura skaitījās tā laika viena no labākajām mācību iestādēm. Tā bija jezuītu ordeņa mācību iestāde, kuras mērķis, pēc līguma ar Francijas karali Anrī IV, bija sagatavot profesionālus administratīvos un militāros darbiniekus centralizētas valsts aparātam.
R. Dekarts mācījās iestādē, kuras mērķis, bez augstāk minētā, bija arī visas zināšanas pasniegt tā, lai tās nostiprinātu katoļu ticību audzēkņu apziņā. Tas nozīmēja, ka visas zināšanas tika balstītas pārsvarā uz katoļu autoru darbiem, īpaša uzmanība tika pievērsta Aristoteļa darbiem. Jāpiezīmē, ka liela uzmanība tika pievērsta arī matemātikas apgūšanai, uz kuras pamatiem Dekarts attīstīja savas filozofiskās idejas.
1637. gadā Renē Dekarts publicē savu darbu “Pārrunas par metodi”. “Pārruna” rakstīta zinātniskas autobiogrāfijas formā, un daudzi tajā laikā strīdīgie filozofijas jautājumi tanī tikai viegli ieskicēti vai arī iztirzāti tik nepretenciozā formā, ka autoram vajadzības gadījumā vienmēr paliktu manevrēšanas iespēja.…
