Babtisti
Baptisms uzskatāms pie viena no radikālākajiem protestantisma novirzieniem. Tā izcelsme aizsākās ASV, bet Latvijā 18.gadsimta nogalē, kad luteriskā baznīcā notika šķelšanās. Daļa draudzes locekļu protestēja pret vācu baronu ietekmi draudzēs, kā arī netikumisko dzīvesveidu, ko piekopa garīdznieki un draudzes locekļi.
Pēc Padomju okupācijas, varas iestādes baptistu Savienību neaizliedza, pretēji Vasarasvētkiem, jeb Pentikostu draudzēm, kuru darbību aizliedza. Šī konfesija patvērumu atrada baptistu draudzēs , kuras ietekme jūtama vēl šodien.
Tādēl runāt var par diviem baptistu novirzieniem.
Tradicionālie baptisti {kristītāji} stingri pieturās pie Bībeles mācības. Viņi atzīst valsts varu, neatsakās no militārā dienesta, kaut netrūkst arī pacifisma piekritēju.
Baptiski aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē, kas nav pretrunā ar viņu uzskatiem.
Baptisti neatsakās no medicīniskajiem pakalpojumiem, taču mediķi uztver kā instrumentu Dieva rokās.
Uzturā lieto jebkāda veida produktus. Ir laipni, atsaucīgi.
Noraidoša attieksme pret daža veida izklaidēm, kāršu spēles,{azartspēles} dejošana,
Kategoriska noraide alkohola lietošanai .
Baptistu ļaudis neizpilda īpašus reliģiskus rituālus. Lūgšanas, Bībeles lasīšana ir viņu ikdiena. Taču tai nodarbei nav nepieciešama īpaša vieta, vai laika ierobežojumi. Baptismā ir sekojoši sakramenti : -.Laulības
-svētā vakarēdiena
- Kristības
Nāve tiek uzsvērta kā gara iziešana no miesas vai mācītāja klātbūtnē, bet svarīgi nokārtot savas attiecības ar Kristu, piesaucot to skaļā vai klusā lūgšanā. Baptisti neaizlūdz par mirušu cilvēka dvēseli, neatzīst šķīstītavu. Pēc kuras ne ko nevar mainīt. Viss atkarīgs ko veicis šajā dzīvē.
…
