Pie universālām (pasaules) reliģijām pieder kristietība, islāms un budisms. To ticīgo skaits veido 75% no pasaules iedzīvotājiem. Tās ir izplatījušās ar sludinātāju un misionāru palīdzību. Ikviens var kļūt par šo reliģiju piekritēju, tās ir atvērtas.
Nacionālās (etniskās, lokālās) reliģijas ir cieši piesaistītas noteiktai kultūrai. Pie tām pieder hinduisms, sintoisms, konfūcisms, jūdaisms un sikhisms. Tradicionāli par šo reliģiju piederīgo var kļūt tie, kas ir dzimuši šajā kultūrā, vai pieņēmuši dzīvesveidu un kultūras kompleksu. Šo reliģiju piederīgie parasti necenšas svešos piesaistīt savai reliģijai, tās veido diezgan noslēgtas kopienas.
Cilšu (vietējās, pirmatnējās) reliģijas ir īpašs nacionālo reliģiju veids. Tās ir nelielas lokālas kopienas, kas nav iesaistījušās mūsdienu sabiedrībā. Tām ir cieša saikne ar dabu. Kā pirmatnējās jeb cilšu reliģijas var minēt: totēmismu, animismu, fetišismu, šamanismu. Indiāņi, aborigēni, Sibīrijas un Tālo austrumu tautas Krievijā.
Kristietība
Tā ir pasaules izplatītākā reliģija, gan teritoriāli, gan pēc ticīgo skaita. Tai pieder 1,9 miljardi ticīgo, vai 1/3 cilvēces. Kristietība sadalījusies vairākos novirzienos. Sākotnēji rietumu 1054.g. sadalījās (Romas, latīņu valodā) un austrumu (grieķu, Konstantinopoles (Stambulas)) kristietībā. 16.gs. vācu mūks Mārtins Luters, reformācija, luterānisms. Vēlāk arī dažādi novirzieni, ASV vien ap 2000 (baptisti, mormoņi). Reliģiskas atziņas apkopotas Bībelē, Vecajā un Jaunajā derībā.
Islāms
Islāms ir otra lielākā universālā reliģija pasaulē. Tajā 1,1 miljards ticīgo. Izplatīta gan Āzijas tuksnešu joslā, gan Ziemeļāfrikā, gan Indonēzijā un Filipīnās. Tā ir jaunākā reliģija radusies 7. gs. (622.g. no tā gadu skaitīšanas) Arābijas pussalā, Medīnā.
No tās rašanās laika saglabājušās rakstītas liecības. Reliģiskas atziņas apkopotas Korānā. Liela nozīme ikdienas dzīvē, izveidoti likumi – šariata likumi.…
