2. Reliģijas socioloģija
Saskaņā ar Tā nodarbojas ar reliģijas attīstību, pārmaiņām, lomu un nozīmi izpēti sabiedrībā, kā arī tās attiecībām ar cilvēkiem, kā veidojas un funkcionē reliģiskie institūti un grupas, kāpēc rodas konflikti to starpā, kas ir rituālo darbību pamatā. [2]
Reliģijas jēdziena definēšana ir konstanta teorētiska problēma.
Neviena reliģijas definīcija nespēj to izteikt pilnībā. Pats vārds ir cēlies no latīņu religio un nozīmē godbijību pret dieviem vai arī vienkārši māņticību. Neapšaubāmi, tā nozīme ir daudz plašāka. Reliģijai ir vismaz seši aspekti. Ko uzskatīt par galveno, tas atkarīgs no tā, vai mēs tajā par būtisko uzskatām cilvēku ticību vai arī rīcību. Bet par „reliģiozu cilvēku” joprojām tiek dēvēts ikviens, kurš praktizē reliģiju.
Seši aspekti, kuri tiek uzskatīti par galveno:
1) doktrīnas aspekts – ticības sistēma, kas sniedz pilnīgu realitātes izskaidrojumu;
2) mīta aspekts – stāsti par dievu un dievībām, radīšanu un pestīšanu, vēsturiski nozīmīgi notikumi (mīts nav tas pats, kas izdomājums);
3) Ētikas aspekts – cilvēku uzvedības noteikumi un vērtību sistēma;
4) Rituālais aspekts – kalpošana Dievam, svētki, „pārejas rituāli”, iniciācija, apģērba valkāšana un ēšanu regulējošas ieražas;
5) Pārdzīvojumu aspekts – cilvēka dievišķā un transcendentālā pieredze, piederēšana un uzticēšanās kaut kam lielākam nekā viņš pats;
6) Sociālais aspekts – reliģisku cilvēku institucionālā organizācija. [3]
Sociologiem reliģija nozīmē indivīdu un grupu rīcības kopumu, ko cilvēki runā, dara, domā, ko viņi ir izdarījuši, ko sasnieguši šajā darbības jomā, kas ietekmē uz šiem faktoriem, kā vide, klimats. Reliģija ir pieņēmumi, nevis zinātniski pārbaidījumi, jo tā pamatā ietver simbolus, ticību un rituālas darbības. Reliģija stiprina pašapziņu. Reliģiska iesaistīšanās palīdz saliedēt indivīdus. Un pat lielās, sarežģītās sabiedrībās reliģija palīdz sasniegt funkcionālo integrāciju gan reliģiskā kopienā, gan pašā sabiedrībā kopumā. Svarīgākās darbības sociologiem, lai izpētītu reliģiju ir vēsturisko datu analīze, jo šī metode ir produktīva, ļaujot izpētīt reliģijas evolūciju vēstures gaitā. Reliģijām, pēc sociologu domām, ir jāapvieno cilvēkus sociālās struktūrās un jāorganizē attiecības morāliem laba un slikta standartiem.
…
