Viens no reklāmas uzdevumiem ir ietekmēt tās adresātu priekšstatus par reklamēto produktu.
Reklāmas objekta tēls reklāmas psiholoģijā ir aktuāla tēma, jo cilvēks izvēlas produktu, nevis balstoties uz objektīvajām produkta īpašībām, bet gan – balstoties uz produkta tēla īpatnībām, proti, balstoties uz saviem priekšstatiem par produktu.
Kas tad ir priekšstats? Priekšstats ir no pieredzes izrietoša gatavība relatīvi konstantā veidā vērtējoši reaģēt uz objektu.
Paskaidrojot šo definīciju, tiek izdalīti 4 būtiski elementi:
- no pieredzes – priekšstati nav iedzimti, tos iegūst dzīves laikā;
- relatīvi konstanti – priekšstati ir noteiktā laika intervālā nemainīgi, konstatējami, aprakstāmi;
- vērtējoši – priekšstati nav nedz fakti, nedz objektīvas produkta īpašības, bet gan subjektīvi pārdzīvojumi. Vērtēšana tiek veikta saistībā ar personīgajiem motīviem;
- uz objektu – priekšstati nepastāv paši par sevi, bet gan attiecas uz konkrētu objektu, jeb uz uztvertajām objekta īpašībām.
Runājot par reklāmas objekta tēlu, nereti tiek lietots vārds imidžs, kas pārklājas ar „priekšstata” jēdzienu. Proti – objekta imidžs ir cilvēka priekšstats par to. Vārds „imidžs” ir stiprāk iesēdies mūsu apziņā, jo to izmanto mārketingā. Tāpat arī vārds imidžs vairāk tiek attiecināts uz priekšstatiem par produktu – īpaši par preču zīmēm un organizācijām. Kā arī tradicionāli lielāka interese tiek izrādīta par produkta imidžu sabiedrībā vai noteiktā mērķauditorijas grupā.
Priekšstati par produktu un tos ietekmējošie elementi
Reklāma nav vienīgais mārketinga instruments, kas ir izmantojams, lai veidotu vai mainītu cilvēku priekšstatus par produktu. Piemēram, viegli uztverami tehniskie produkta uzlabojumi bieži liek pārvērtēt jau zināmo produktu – t.i. mainīt priekšstatus par to. Tātad – oriģināls produkts atstāj arī atbilstošu iespaidu. Piemēram – Iphone ar skārienjūtīgo ekrānu.
…
