Annuža ar Lienīti ceļā satiek bērnības draudzeni un nolemj padzīvot pie viņas. Tuvējiem kaimiņiem nodeg mājas un sadeg arī viņu mazā meitiņa Trīnīte. Oļiņš paņem Lienīti pie sevis un audzina to kā savu meitu.
Pēc daudziem gadiem, kad Liena jau ir izaugusi par jaunu meitu. Rudens tirgus laikā pa Slātavu un čangalienu klīst runas, ka pavasarī jau sākšoties mērnieku laiki.
Annužas bērnības draudzene Ilze jau palikusi veca. Istabā ienāk viņas dēls Kaspars un paziņo, ka mērnieki jau drīz būšot klāt. Ilze prasa Kasparam vai tas tic Dievam un viņš tai izstāsta, līdzību par puķēm un to sēklām, tādejādi pierādīdams, ka nav nekāda sakara starp viņa darbiem un ticību Dievam. Ilze viņu arī izjautā par viņa precību plāniem un jautā , vai esot kāda ar kuru viņš gribētu precēties, viņš atteic, ka ir gan- Liena. Liena atnāk pasēdēt pie slimās Ilzes, arī Kaspars ir tur un starp viņiem ir manāmas simpātijas. Nākošajā dienā , mācītājam grēkus izsūdzējusi nomirst Ilze. Annuža paliek itkā viņas vietā līdz laikam, kad Kaspars apprecēsies un mājās ienāks jauna saimniece.
Runas vīru sapulce. Visi gaida Mērnieku, viņu vidū arī Kaspars. Ienāk viņa līdzinieks, kuru pirmajā brīdī visi notur par mērnieku. Sākas valsts vīru sēde un pēc kāda laiciņa ierodas īstais mērnieks. Tiek spriests, kur rīkot mielastu par godu mērīšanas darbu pabeigšanai. Kaspars iesaka dot mērniekam palīgus, bet par samaksu. Pārējie uzstāj, ka par vienošanos ar mērnieku līgumu nevajagot rakstīt, jo tā tie izrādīšot neuzticību mērniekam, bet Kaspars uzstāj, ka līgums ir jāparaksta, jo citādi tie tikšot piekrāpti. Prātnieks vēlas dabūt Lienu sev un izdomā viltību. Švauksts ir viņa sabiedrotais. Sēdes turpinājums notiek krogā, kur visi runas vīri iedzer. Pēc runas vīru reakcijas mērnieks dubultniekam ienākot viņš apjauš savu līdzību ar mērnieku un nolemj to izmantot. …