Reformācija un kontrreformācija

16.gs.sākumā gan garīdznieku,gan laicīgu personu vidū bieži atskanēja prasība atjaunot baznīcu,izskaužot nekārtības un trūkumus,kas kaitēja baznīcas labajai slavai.Kritika vērsās gan pret baznīcas galvu-pāvestu,gan pret tās locekļiem-dažāda ranga garīdzniekiem,gan pret tās darbības metodēm.Par galveno baznīcas trūkumu tika atzīta tās pārliekā saaugšana ar laicīgo dzīvi.Manuprāt,kā galvenos iemselus reformācijas aizsākšanai var minēt jaunos kristietības aspektus,kam līdzšinējā katoļu baznīca neatbilst,indulģenču tirdzniecību,dievkalpojumus,kas norisinās tikai latīņu valodā, garīdznieku divkosība,baznīcu nodevas,kā arī Mārtina Lutera līderiskais tēls,kas iedvesmoja cilvēkus pāriet uz luterānismu un veicināt reformas un ko atbalstīja turīgi zemes īpašnieki.
Par reformācijas sākumu tiek uzskatīts 1517.gada 31.oktobris,kad Vitenbergas (Vācijā) profesors Martins Luters iepazīstināja savus univeritātes kolēģus ar paša sagatavotajām 95 tēzēm,kurās viņš uzstājās pret indulģenču pārdošanu un pēc tālaika tradīcijas aicināja garīdzniecību uz disputu.Lutera tēzes izraisīja nebijušu rezonansi un saviļņojumu visā Vācijā.…