Reformācija un kontrreformācija Eiropā un tās sekas 16.gadsimtā un 17.gadsimta vidū

„Līdz ar viduslaikiem tipiskā dzīves un domāšanas stila sabrukumu pārejas posmā uz jaunajiem laikiem, sākās unikāls garīgās kultūras uzplaukums, kurš vēsturē ieguvis nosaukumu „renesanse”. Vētrainā kultūras attīstība veicināja pacēlumu saimnieciskajā dzīvē, deva jaunas politiskās idejas un ievadīja kārtu sistēmas sabrukumu. Šajā laikā paplašinājās saimnieciskās un politiskās darbības vēriens, dzīves kvalitāte pieauga”[2; 38] Renesanses laikmeta gars visspilgtāk izpaudās- humānismā, Lielajos ģeogrāfiskajos atklājumos, reformācijā.
Renesanses laikmets ir atstājis paliekošus sasniegumus visdažādākajās jomās. Arī politikā. „daudz ļaužu, kuri neslēpa savu nostāju pret kristietību- marksisti, zinātniskie sociologi, kā arī ateisti- Renesansi uzņēma kā Eiropas liberalizāciju. Tas biedēja valdītājus.”[1;479]…