Bioloģisko norišu kopums, ar kurām notiek apkārtējās vides priekšmetu izstarotās vai atstarotās gaismas uztvere un analīze. Redzes sajūtas sniedz informāciju par priekšmetu formu, lielumu, krāsu un dod organismam iespēju pareizi orientēties ārējās vides apstākļos. Redzes analizātors sastāv no perifēriskās daļas – tīklenes un nervu šūnām, vadītājceļiem – redzes nerva, redzes traktiem un nervu šūnu sakopojumiem vidussmadzenēs un starpsmadzenēs, kā arī redzes centra šūnā lielo pusložu garozas pakauša daivā. Acs ābola caurspīdīgās daļas – radzene, priekšējās kameras šķidrums, lēca, stiklveida ķermenis sakopo krītošos gaismas starus un tīklenes un veido uz tās īstu, apgrieztu un samazinātu apskatāmā priekšmeta attēlu. Gaismas uztvere notiek tīklenē nūjiņās un vālītēs, kuras satur redzes pigmentus – olbaltumvielas, kas spēj absorbēt noteikta viļņa garuma elektromagnētisko starojumu. Par redzamo gaismu sauc starojumu ar viļņa garumu 400 – 760 nm, ko absorbē cilvēka tīklenes redzes pigmenti radopsīns, jodopsīns un cianopsīns. Absorbētā enerģija izraisa pigmentu molekulu ģeometriskās konfigurācijas maiņu (fotoizomerizācija), un kas savukārt rada veselu virkni ķīmisko pārvērtību.…
