Līderība un tās teorijas. Līderība var tikt definēta dažādi, bet M.Matesons līderību skaidro šādi: tā ir indivīda ietekme uz grupas uzvedību, neizmantojot piespiešanas metodes. Savukārt, E.Fleišmans piedāvā šādu līderības definējumu: tā ir sekotāju darbības ietekmēšana ar komunikācijas palīdzību noteikta mērķa vai mērķu sasniegšanai.
Līderības sāka veidoties 20.gs. sākumā.
Iezīmju teorijas. Šī drīzāk ir pieeja nekā teorija. Iezīmju pieeja vēsturiski ir veidojusies pirmā, jo tā balstās uz, tā sauktā, veselā saprāta apsvērumiem. Lielākā daļa pētījumu, kas saistīti ar šo teoriju, tika veltīti indivīda intelekta, personības un fiziskajām iezīmēm.
Iezīmju pieeja turpina eksistēt kā sava veida slēptā līderības teorija, cilvēki, spriežot par līderiem, neapzināti balstās uz stereotipiem priekšstatiem par to, kādam ir jābūt īstam līderim. Ar iezīmju teoriju cieši ir saistītas arī transformatīvās jeb harizmātiskās līderības teorijas, kuras tiek dēvētas par jaunās līderības pieeju. Tomēr šai teorijai ir daudz trūkumu, tādēļ tā nav izmantojama līderu apmācīšanai.
Līderības stilu teorijas. Šīs teorijas atšķiras no iepriekšējām ar to, ka šajā gadījumā netiek uzskaitītas atsevišķas iezīmes, bet tiek aprakstīta līdera uzvedība. Tāpēc šajās teorijās līderības stils ir uzvedības, izturēšanās stils.
Levina līderības tipoloģija. Levins lika pamatus tradicionālajam līderības dalījumam 3 stilos: autokrātiskajā, demokrātiskajā un laissez-faire (neiejaukšanās) stilā.
…