Kā spilgtu globalizācijas ietekmi uz tūrisma attīstību tiek parādīta cilvēku vienādā izpratne par tūrisma terminiem dažādās pasaules vietās, piemēram, termina – smiltis, saule un jūra – maiņa uz - globālo pludmali – visur pasaulē viņām jābūt vienādām, tāpat arī kruīza ceļojumi šobrīd tiek pārdoti nevis kā galveno uzsverot galamērķi, bet pašu procesu – kuģošanu, un ikvienam tūristam pasaulē tas šķiet pašsaprotami. Rakstā ļoti liels akcents tiek likts uz varu, uz zināšanām par tūrisma attīstību un norādīts, ka nozari būtu jāpēta kā vienu no sociālo zinātņu nozarēm. Tomēr jāsaka, ka raksts ir novecojis, jo ir izdots 2002. gadā, salīdzinot ar Aramberri atziņām, kas izdotas 2009. gadā.
Var vērot tendenci kā laika gaitā pētnieki ir mainījuši savu pētījuma prizmu, ja iepriekš tūrisma attīstība tika pētīta globalizācijas ietvaros, tad jaunākie pētījumi aplūko tūrisma ietekmi uz globalizācijas attīstību, par statisko lielumu uzskatot tūrismu, kurš ir viens no globalizācijas procesa virzītājspēkiem. Šī ir viena no tēmām, kurā var teikt: „Viens bez otra nekur,” savstarpējā mijiedarbība starp globalizāciju un tūrismu ir nenoliedzama, svārstās viedokļi par ietekmes proporcijām, tomēr svarīgs ir fakts, ka, lai arī ir attīstījušās tehnoloģijas, datu vākšanas metodes ir kļuvušas detalizētākas un saprotamākas, ar to vēl aizvien ir par maz. Datiem par tūrisma nozari, ir jābūt vairāk un detalizētākiem, terminoloģijai precīzākai, tikai tā varēs noteikt, vai globalizācija ir tūrisma nozares virzītājspēks vai tūrisma nozare attīsta globalizācijas procesu.
…