Darbā “Sievietes Latvijas Republikas bruņotajos spēkos” ir apskatītas sieviešu militārā dienesta gan Latvijas Republikas (turpmāk – LR), gan Krievijas impērijas, gan nacistiskās Vācijas, gan Padomju Savienības bruņotajos spēkos galvenās attīstības tendences. Jāatzīmē, ka pēdējo trīs valstu bruņoto spēku apskatīšana darbā ir pretrunā ar nosaukumā minēto. Pretēji tēmas formulējumam ir pārkāptas arī darba hronoloģiskās robežas, tās sākas ar 1915.-1916.gadu (kad vēl nav izveidota LR), apraujas ar Otro pasaules karu (LR jau vairs nepastāvēja), atjaunojas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tomēr ne ar LR atjaunošanos pirmajiem gadiem, un turpinās līdz 2009.gadam. Līdz ar to darba hronoloģijā nav saskatāma un izsekojama tēmas vēsturiskā attīstība.
Galīgi absurda ir darbā izvirzītā hipotēze – „Sabiedrības vērtējumā sievietes, kas dien NBS, ir vīrišķīgas”. Darbā šī hipotēze ne tiek pierādīta, ne arī apgāzta. Darbā sieviešu militārais dienesta netiek vērtēts sievišķīguma/vīrišķīguma kategorijās, turklāt nav arī izmantoti avoti, it īpaši par apskatāmā laika perioda pirmo posmu, kas kaut kādā mērā attiektos uz sieviešu izturēšanās, uzvedības un stājas problemātiku, kas savukārt varētu raksturot šo sieviešu sievišķīgumu vai vīrišķīgumu.
Apskatāmā darba liels trūkums ir tas, ka tā autore ievērojami pārkāpusi pašas ar tēmas formulējumu noteiktās terminu “Latvijas Republika” un “bruņotie spēki” robežas. Līdz ar to darba mērķa un uzdevumu formulēšanā, kā arī vēlāk - izklāstā ir radušās nopietnas problēmas. Tā, darba mērķī minētie termini ir “Latvija” un “militārās vienības”, bet darba uzdevumos kā apskatāmais laika posms minēts – “no 1914.gada līdz mūsdienām”, kā arī tiek runāts par “Latviju”, “militārajām vienībām” un “militāro dienestu”.