Recenzija filmai "Pilsēta pie upes"

Noteikti nav viegli uzņemt filmu par vienu no pasaules un Latvijas vēsturē sarežģītākajiem posmiem. Es domāju, kas filmas mērķis tika sasniegts – tika parādīta parastā cilvēka (kurš nav tieši iesaistīts kara darbībā) pārdzīvojumi kara laikā. Lai gan filmas anotācijā ir teikts, ka Ansim ir divas sievietes, kas “plosa viņa sirdi”, to nevar novērot – pārāk neizskatās, ka Ansis ļoti pārdzīvotu par šo mīlas trijstūri. Tāpat diezgan sirreāls ir tas, ka laiva bez vadītāja aizpeld līdz jūrai – attālums nav no mazākajiem, bet galvenais, ka uz Daugavas jau ir Ķeguma HES, kas visu padara, maigi sakot, neiespējamu. Neskatoties uz visu, šī filma spēja manā sirdī iesēt intereses sēklu, kas man liks izlasīt Gunara Janovska oriģināldarbu.…