Kanāla TV2 preses pārstāvis aprakstīja situāciju, kurā novērojams, kā situācija ļoti strauji mainās dažu gadu laikā. 2003.gadā aģentu uzdevums bija atrast pēc iespējas vairāk veidus, kā piesaistīt preses uzmanību šovam, lai to varētu daudz produktīvāk popularizēt, bet tad, kad „Idols” sasniedza tā saucamo kulminācijas punktu, aģentiem vajadzēja nodrošināt to, lai nebūtu nekādas informācijas noplūdes un lai cilvēkiem nepazustu interese par šovu.11 Piemērm, Norvēģijas laikraksts „Dagbladet” tika sākts dēvēt par „Idols” laikrakstu, jo tikai viena pavasara laikā uz tā pirmās lapas parādījās ar „Idols” saistīti raksti 38 reizes. Bet tad, kad tika ierobežota šāda preses brīvība, sāka attīstīties mobīlās tehnoloģijas, un jebkuram bija iespēja visu nofilmēt un ievietot to YouTube, kas atkal sāka sarežģīt situāciju un varēja samazināt skatītāju interesi. Tā kā šova auditorija lielākoties ir jaunieši, kuri ir lielākie interneta lietotāji, tas radīja raizes šova producentiem. Bet jāatzīst, ka YouTube ir lielisks PR instruments un viens no aģentu uzdevumiem ir to izmantot sava šova labā.12
Mūsdienās, ja esi kāda mediju nozares pārstāvis, ir svarīgi visu laiku sekot līdzi jaunākajai informācijai un tendencēm. Nav svarīgi, vai darbs ir televīzijā, radio vai kādā laikrakstā, jebkurā gadījumā visu laiku ir jābūt lietas kursā par to, kas interesē un ko vēlas auditorija, jo bez tās nebūs ne darba, ne peļņas. Pirms šī darba uzrakstīšanas es nemaz nezināju, ka realitātes šoviem ir tik liela ietekme un ka no tiem ir atkarīgi ļoti daudzi mediji, un ka tik ļoti daudzi skatītāji šos šovus skatās. Līdz šim spriedu pēc saviem uzskatiem - ja man šie raidījumi liekas stulbi un nevajadzīgi, tad gan jau, ka lielākā daļa domā līdzīgi, kas, kā izrādījās, bija liela kļūda. Jāatzīst, ka loģiski jau vien ir – ja cilvēki vispār ir iedomājušies šādu šovu veidot un ja ir cilvēki, kuri tajos grib piedalīties, tad noteikti ir arī cilvēki, kuri vēlas ko tādu redzēt.
…
