19. gadsimta pirmajā pusē literārajā daiļradē iezīmējās jauna
pakāpe kritiskajā attieksmē pret īstenību- reālisms. Literārajā
daiļradē tika atmesta romantiskā divdomība, balstoties uz
konkrētām zināšanām un dziļāku dzīves izpēti, literatūrā tika
tēlota reālā esamība visā tās plašumā un daudzveidībā. Reālisti
atšķirībā no romantiķiem spēja rast savu ideju pamatojumu ikdienas dzīvē, katrā realitātes faktā rast labo un ļauno. Cilvēces interešu izpratnē reālistiem pašiem bieži vien bija atšķirīga nostāja. Reālisms, saglabājot nacionālās īpatnības, agrāk sāka veidoties nostāja Rietumeiropā, kā arī Krievijā.
Angļu literatūrā reālisma pamatlicējs un līderis bija Čarlzs Dikens (1812-1870). Viņš bija
nepārspējams sociālkritiskā romāna meistars. Šie romāni bija angļu
sadzīves, ieradumu, pretrunu un problēmu mākslinieciska
enciklopēdija .…