Reālisms

• 19. gadsimta 30. gados reālisms iegūst literatūras virziena apzīmējumu. Arī reālismā, tāpat kā citos literatūras virzienos, autoru attieksme pret tēlojamo parādību vai notikumu, autora ētiskie un estētiskie ideāli rada strāvojumus. Reālisma strāvoumiem doti šādi apzīmējumi – ētiskais, sabiedrisais, sociālais, sociālisiskais, psiholoģiskais, mītiskais jeb mitoloģiskais, kritizētājs, vērotājs reālsms.

• Reālisma literatūrai rakstuīga ikdienas dzīves izvirzīšana priekšplānā, cilvēka psihisko procesu un rīcības izpēte. Cilvēks ir sava laika, vides, apstākļu radīts un arī pats ir laika un vides veidotājs. Rakstnieki atklāj dzīvi visās tās daudzveidībā un pretrunīgumā, tiek radīti sociālie tipi, pirmo reizi liteatūra parādās tā sauktais „mazā cilvēka” tips.

• Reālisma literaturā dominējošie ir prozas žanri, īpaši romāns, attītas reālistiskā drāma, komēdija, mazāk pārstavēta ir dzeja.

…