Renē Dekarts (1596.-1650.) piedzima Puatū provincē Rietumfrancijā. Gada vecumā zaudējis māti. Tēvs, ne visai bagāts, bet sabiedriski aktīvs muižnieks, vairāk laika pavadījis dažādos izbraucienos, nevis ar bērniem. Dekartu bērnībā lielākoties audzināja vecmāmiņa. 1606. gadā tēvs pamanījis dēla izcilo apdāvinātību nosūtījis uz vienu no tā laika labākajām koledžām – La Flešas jezuītu koledžu. Jezuītu galvenais mērķis bija stiprināt katolicisma ietekmi savu audzēkņu apziņā. Pēc koledžas beigšanas, 1616. gadā ieguvis juridisko zinātņu bakalaura grādu, pēc tam dzīvojis Parīzē un iepazinies ar vairākiem ievērojamiem tā laika zinātniekiem.
1618. gadā, tāpat kā daudzi franču muižnieku jaunieši, brīvprātīgi iestājās Holandes armijā un mācījās karaskolā. 1619. gadā viņš kā virsnieks devās uz Vāciju, kur nesen bija sācies Trīsdesmitgadu karš.
1622.gadā atgriezies Francijā. Dzīvo Parīzē un cenšas piedalīties tā laika zinātnes aktuālo problēmu risināšanā. Sevišķa nozīme Dekarta dzīvē ir viņa draudzībai ar vienu no XVII gs zinātnes organizētajiem – matemātiķi Marēnu Mersennu, kurš personīgi pazina gandrīz visus nozīmīgākos Rietumeiropas zinātniekus un sarakstījās ar viņiem. Mersenns rosināja sacensības garu viņu vidū, kā arī domu apmaiņu. Ikviena no Dekarta 138 vēstulēm viņam satur vērtīgu informāciju par viņa uzskatu veidošanos un ir saglabājušās līdz mūsdienām. Šajā laikā Dekarts veic arī ceļojumus pa Franciju, Šveici un Itāliju.
Svarīgākos savu pētījumu un pārdomu rezultātus Dekarts apkopoja manuskriptā „Pasaule” 1633. gadā. Šajā gadā inkvizīcijas tiesas priekšā Galileo Galilejs atsacījās no saviem uzskatiem un tas satricināja visu zinātnes pasauli. Dekarts šādos apstākļos nepublicē savu gandrīz pabeigto darbu, jo pauž līdzīgus uzskatus kā Galilejs.…
