Ražošanas resursu tirgus iedalās četros tirgos: dabas resursu tirgus, kapitāla tirgus, darbaspēka tirgus, kapitāla tirgus, uzņēmējspēju tirgus. Katram atsevišķam resursu tirgum ir sava specifika, kura iespaido katra tirgus pircēja un pārdevēja ekonomisko rīcību. Ražošanas resursu tirgu iespaido: pieprasījums – resursu pieprasījuma atkarība no patēriņa priekšmetu un pakalpojumu pieprasījuma, piedāvājums – resursu ierobežotība. Ražošanas resursu pircēji vēlas iegādāties resursus pa zemākām cenām un resursus ar lielāku potenciālo atdevi, taču resursu pārdevēji ir ieinteresēti tos pārdot par augstāku cenu, balstoties uz to ierobežotību.1
Ražošanas resursu cenu veidošanās īpatnības:
1) cenu veidošanās līdzsvara mehānisms, cenu atkarība no pieprasījuma un piedāvājuma samēra, konkurences iedarbība, pieprasījuma un piedāvājuma elastīgums atkarībā no cenas u.c.,
2) ikviens uzņēmējs cenšas savas ražošanas izmaksas minimizēt, peļņu maksimizēt, iegādāties resursus pa zemāku cenu,
3) ražošanas resursu pārdevējs cenšas maksimizēt ieņēmumus no preču realizācijas un peļņu, pārdodot savu preci par augstāku cenu,
4) kompromiss cenu jomā, taču tas ir iespējams tikai tad, ja pircējs un pārdevējs spēj ekonomiski izdzīvot konkurences apstākļos,
5) ražošanas resursu pieprasījums ir pastarpināts, jo ražošanas resursu mērķa funkcija ir nodrošināt ar šiem resursiem patēriņa priekšmetu un infrastruktūras elementu ražošanu, pakalpojumu sniegšanu,
6) pieprasījuma apjoms ir saistīts ar starpība starp naudas ieņēmumiem no produkcijas un pakalpojumu realizācijas iegādes izdevumiem; ir izdevīgi pirkt resursus tik ilgi, kamēr galējās realizācijas ieņēmumi pārsniedz galējo ražošanas resursu kopējās cenas,
7) pieprasījumu iespaido aizstāšanas iespējas, alternatīvas izmaksas,
8) katrreiz jāpērk vesels ražošanas resursu komplekss noteiktā kombinācijā.…
