Ražošanas resursu cenu veido daudzi faktori , kā , piemēram: konkurence, pieprasījums un piedāvājums atkarībā no cenas, centieni maksimizēt ieņēmumus u.t.t., bet galvenā īpatnība ir tā, ka pieprasījums ir pastarpināts pieprasījums, jo ražošanas resursu mērķa funkcija ir nodrošināt ar šiem resursiem patēriņa priekšmetu un infrastruktūras elementu ražošanu, pakalpojumu sniegšanu, atrodot zelta vidusceļu, kas apmierinātu gan piedāvātāju, gan pieprasītāju .
Pirmā zemes pieprasījuma īpatnība ir tāda, ka , lai noteiktu zemes vērtību ir jānovērtē, cik vērta ir zemes dotā produkcija, respektīvi, nav nozīmes zemei ar milzīgiem cukurbiešu laukiem, ja nav pieprasījuma pēc cukurbietēm, jo nav Latvijā, kur tās pārstrādāt. Nākamie noteicošie faktori zemes vērtībai ir zemes dabiskā auglība, zemes atrašanās vieta un zemes ekonomiskā auglība. Un visbeidzot, izriet trešā – kad ,ņemot vērā iepriekšējo īpatnību apkopojumu (konkrētās zemes plusu un mīnusu „rezumēšu”) tiek novērtēta tās vērtība. Savukārt zemes piedāvājuma īpatnības ir sekojošas:
• zemes daudzums jeb platība ir ierobežota;
• tās piedāvājums ir absolūti neelastīgs ( pie normāliem apstākļiem);
• ir iespējams iegūt spekulatīvus ienākumus ( pārdodot, izīrējot, pērkot) .