Ražošanas organizācija. Ieņēmumi un ražošanas izmaksas

Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kurā, izmantojot ražošanas faktorus, tiek īstenota uzņēmējdarbība, lai ražotu un pārdotu preces un pakalpojumus.1 Uzņēmējdarbību veic uzņēmējs. Uzņēmēja rīcības pamatmotīvs tirgū, protams, ir lielākas peļņas iegūšana. Taču peļņa nedrīkst kļūt par uzņēmējdarbības galveno mērķi. Uzņēmējdarbības mērķis ir ražot preces un sniegt pakalpojumus patērētājam, bet nekādā gadījumā darīt to peļņas vai spekulācijas nolūkā, kaut arī īstenībā uzņēmējdarbībā parasti kā galveno mērķi izvirza tomēr naudu. Ražošanas priekšnoteikums ir produktu kvalitāte un lētums – produktu ražošanu jāparedz tautai, nevis vienam uzņēmumam. Uzņēmējdarbība notiek konkrētā uzņēmumā (piem., fabrikā, valsts saimniecībā, zemnieku saimniecībā, rūpnīcā, veikalā utt.). Uzņēmums ir uzņēmēja īpašums vai īpašuma daļa kā vienots materiālo un nemateriālo elementu kopums. Īpašuma tiesības nosaka veids, kurā tiek īstenota saimnieciskā darbība. Tas var būt vienas personas īpašums vai vairāku personu īpašums. Uzņēmumi pēc lieluma tiek iedalīti: lielajos, mazajos un vidējos uzņēmumos.
Uzņēmuma galvenās ekonomiskās problēmas ir resursu ierobežotība un to alternatīvās lietošanas iespējas. Lai ražošanas resursus izlietotu noteiktām vajadzībām, tie jāatrauj no alternatīvās izmantošanas citā jomā. Tas nevar neietekmēt šo resursu cenu un to attiecīgo izmaksu līmeni.
Jebkuram cilvēkam, viņa eksistences nodrošināšanai un garīgo vajadzību apmierināšanai nepieciešami dažādi labumu (mājoklis, apģērbs, ēdiens). Daļu labumu var saņemt no dabas, bet šo labumu daudzums nepārtraukti samazinās. Pārējos labumus iegūst saimnieciskā darbībā, apmierinot divu grupu – patērētāju un ražotāju - intereses.…