Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kurā, pērkot ražošanas faktorus, tiek īstenota uzņēmējdarbība, lai ražotu un pārdotu preces un pakalpojumus. Protams, ka lielākais uzņēmēja rīcības virzītājs ir peļņas iegūšana, jo jebkurš uzņēmējs cenšas maksimizēt uzņēmuma peļņu, līdz ar to iegūstot lielāku ienākumus sev.1 Peļņu var klasificēt kā problēmu, jo tās pamatā ir uzņēmēja ekonomiskās uzvedības motīvi. Katram uzņēmumam ir jārisina sava ekonomiskā problēma, t.i., katram uzņēmumam no ierobežotajiem resursiem ir jāsaražo tik cik vien maksimāli var. Būtībā savā saimnieciskajā darbībā uzņēmumam jāatbild uz ekonomikas pamatjautājumiem: Ko ražot? Kā ražot? Kas patērēs? 2
Ekonomisko problēmu visi uzņēmumi nerisina vienādi, jo pastāv dažādi uzņēmuma veidi. Mikroekonomikā apskata uzņēmumus no šādiem aspektiem:
vienas personas uzņēmums – fiziska persona, kuram vienam pašam pieder uzņēmums, kas ir reģistrēts komercreģistrā. Visus lēmumus pieņem pats un patur visu peļņu, ko iegūst uzņēmums;…