Ražošanas loģistika – materiālu plūsmu vadības zinātne un prakse uzņēmumos, kas ražo materiālo produkciju, vai veic tādus materiālos pakalpojumus kā uzglabāšana, fasēšana, iesaiņošana, novietošana u.c..
Ražošanas loģistikas sistēmas var aplūkot makro- un mikrolīmenī. Makrolīmenī ražošanas loģistikas sistēmas darbojas kā makroloģistikas sistēmu elementi. Mikrolīmenī ražošanas loģistikas sistēmas veidojas kā apakšsistēmu kopums, kur citai ar citu pastāv saites, veidojot noteiktu veselumu.
Tradicionālā un loģistiskā ražošanas koncepcijas
Ražošanas loģistikas koncepcija sevī ietver sekojošas pamatnostādnes:
atsacīšanās no liekām rezervēm;
atteikšanās darbībām, kas prasa pārāk lielu laiku pamat-, transporta un noliktavu operāciju veikšanā;
atteikšanās no detaļu sēriju izgatavošanas, kurām nav pircēju pieprasījuma;
darba aprīkojuma dīkstāvju novēršana;
obligāta brāķa novēršana;
neracionālu uzņēmuma iekšējo pārvadājumu minimizēšana;
piegādātāju pārvēršana no pretējās opozīcijas puses par labvēlīgiem partneriem.
Taktiskā elastība nosaka laiku, kas nepieciešams uzņēmumam jauna izstrādājuma ražošanas uzsākšanai, vai atsevišķas ražošanas nodaļas rekonstrukcijai (izveidei), kas saistītas ar jaunievedumiem tehnikā, tehnoloģijā vai kādā citā sfērā.
Stratēģiskā elastība nosaka iespējamo kapitālieguldījumu, uzņēmuma rekonstrukcijas efektu, apjoma un laika nozīmi ražošanā.
Bīdošās ražošanas loģistikas materiālu plūsmu vadības sistēmas
Materiālu plūsmu vadība ražošanas loģistikas ietvaros var tikt veikt dažādos veidos, no kuriem tiek izdalīti divi galvenie pamatveidi: bīdošā un velkošā materiālu plūsmu vadība.
Pirmais variants – “bīdošā sistēma” – ir ražošanas organizācijas sistēma, kurā darba priekšmeti, kas nonāk ražošanas iecirknī, netiek tieši pasūtīti iepriekšējā tehnoloģiskajā mezglā.…
