Taču Latvijai ir vēl otrs Staburags. Tiesa daudz mazāks un ne simto daļu tik slavens, bet tomēr tādas pašas izcelsmes šūnakmeņu klints ar raudoša avota straumītēm un ziediem kaisīts. Tas ir Raunas Staburags, Raunas labajā krastā, kādu kilometru augšpus Raunas centra. Šī vieta ir brīnišķīga. Skanēdama pa akmeņu gultni plūst seklā Raunas upe un saules zaķīši spēlējas ar ūdens viļņiem starp lapu ēnām. Staburaga asaras, saules izgaismotas, pa divām ūdenskritumu pakāpēm līst tieši Raunā kā balts, izkausēts sidrabs. Pēc maza brīža saules stars jau izgaismo citas, lielākas avota straumītes. Ūdens strūklās un saules staru gaismas laukumos liesmojošā klints kā dzīva un gaida, kas atcerēsies vai kas sacerēs tās leģendu. Nāk kāzinieki un noliek sarkanas rozes. Kāpēc tieši kāzinieki? Kāpēc līgava un līgavainis nāk?
Visa Raunas Staburaga klints ir 16 metrus plata un 4,5 metrus augsta. Bet kaļķainais avota ūdens noplūst 13 metrus platā joslā. Vietām tas tikai pil, citviet tek ar straumītēm un dažviet krīt kā mazs ūdenskritums. Pirmajā pakāpē ūdens krīt no 2,5 metrus augstas, zaļu sūnu apaugušas šūnakmeņu sienas, otrajā pakāpē – tieši līdz Raunai atliek 0,8 metri. Kopā iznāk 3,3 metrus augsts divpakāpju ūdenskritums. Pati avota izteces mute virs Raunas līmeņa atrodas vēl 8 metrus augstāk. Visa Raunas Staburaga klints ir noaugusi ar zaļām sūnu bārdām. Liela, tumša sprauga starp šūnakmens bluķu sagulumiem izskatās kā teiksmaina ala, kā ieeja pasaku valstībā aiz avotlāšu aizkara.
Vēl jāpiebilst, ka 3,5 metrus tālāk pa upi uz leju ir otra šūnakmeņu krauja, it kā otra Staburaga daļa, 14 metrus plata, nedaudz augstāka par avota apskaloto, bet slīpāka un nav tik izteiksmīga.…